Kosmos-140
Kosmos-140 (Космос-140) jeb 7K-OK № 3 bija PSRS Sojuz kosmosa kuģa bezpilota izmēģinājumu lidojums. Palaists orbītā 1967. gada februārī.
| Kosmos-140 | |||||
|---|---|---|---|---|---|
| Космос-140 | |||||
| KA veids | Kosmosa kuģis | ||||
| Izgatavotāji | OKB-1 | ||||
| Bāzes platforma | Sojuz (7K-OK) | ||||
| Sērijas Nr. | 3 | ||||
| Apkalpe | 0 | ||||
| Starta datums | 09.02.1967. 03:21 UTC | ||||
| Starta vieta | Baikonura 1/5 | ||||
| Nesējraķete | Sojuz | ||||
| Nolaišanās | 09.02.1967. | ||||
| Nolaišanās vieta |
Arāla jūra,  PSRS | ||||
| Lidojuma ilgums | ~ 48 stundas | ||||
| NSSDC ID | 1967-009A | ||||
| SCN | 02667 | ||||
| Masa | 6450 kg | ||||
| Orbītas elementi | |||||
| Centr. ķermenis | Zeme | ||||
| Slīpums | 51,7° | ||||
| Periods | 88,5 min | ||||
| Programma Sojuz | |||||
| |||||
Pēc sākotnējās Sojuz programmas pirmajiem diviem kosmosa kuģa 7K-OK eksemplāriem bezpilota režīmā orbītā bija jāveic saslēgšanās. Nākamie kuģi bija paredzēti pilotējami. Pēc tam, kad pirmie divi (7K-OK № 2 un 7K-OK № 1) piedzīvoja nopietnas neveiksmes, tika nolemts trešo 7K-OK pārkonfigurēt no pilotējamā un bezpilota.
7K-OK № 3 palaists 1967. gada 7. februārī 03:21 UTC ar nesējraķeti Sojuz no Baikonuras kosmodroma. Kosmosa kuģis bija ievadīts zemākā orbītā nekā plānots: 238 × 172 km. Orbītas 5. apriņķojumā tika veikts orbītas korekcijas manevrs. Nākamajā sakaru seansā tika secināts, ka 7K-OK № 3 nav pagriezies pret Sauli un saules baterijas nav uzlādējušas akumulatorus. Bez tam izrādījās, ka astroorientācijas sistēmas darba viela ir samazinājusies līdz 50 %. 22. apriņķojumā veikta vēl viena orbītas korekcija, apogeju paaugstinot līdz 310 km, bet perigeju — līdz 220 km. Pēc tam izrādījās, ka orientācijas un pagriešanās pret Sauli komandas nebija izpildītas, kā arī astroorientācijas sistēmas darba viela bija pilnībā iztērējusies. Bija skaidrs, ka kosmosa kuģi. Arī nākamajā sakaru seansā, 29. apriņķojumā kosmosa kuģi neizdevās pagriezt pret Sauli. Elektroenerģijas trūkuma dēļ tika nolemts veikt nolaišanos 33. apriņķojumā.
Nolaišanās laikā izmantota jonu orientācija. Pirmās minūtes nolaižoties noritēja kā paredzēts. Pēc izpletņa atvēršanās nestrādāja ultraīsviļņu raidītāji, bet īsviļņu raidītāji darbojās slikti, tāpēc meklētājlidmašīnas nevarēja nopeilēt nolaižamā aparāta nosēšanās vietu. Dažas minūtes pēc nolaišanās izdevās saklausīt vājus īsviļņu signālus, un tika noteikta aptuvena nosēšanās vieta: Arāla jūras rajons. Pēc četrām stundām nolaižamais aparāts tika atrasts uz ledus Arāla jūrā, 11 km no krasta, aptuveni 510 km no plānotās nolaišanās vietas. Neilgi pēc tam tas nogrima, uz ledus palika izpletnis. Nolaižamo aparātu no 10 metru dziļuma izdevās izcelt pēc četrām dienām.
Nolaišanās laikā karstuma vairogā bija izdedzis caurums. Tas bija radies tāpēc, ka, uzstādot tehnoloģisko aizbāzni, tika bojāta siltumizolācija
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Каманин Николай Петрович. СКРЫТЫЙ КОСМОС. КНИГА 2-я. 1964—1966 ГГ.
- Черток Б. Е. РАКЕТЫ И ЛЮДИ. Книга III. Глава 5. Рождение «Союзов» Arhivēts 2017. gada 24. jūlijā, Wayback Machine vietnē.
- Soyuz 9 (7K-OK, non docking) Gunter Dirk Krebs