Atipiskā pneimonija ir pneimonijas paveids, ko visbiežāk izraisa mikoplazmas, hlamīdijas un legionellas[1] un citas baktērijas. Atipiskas pneimonijas var izraisīt arī sēnītes, protozoji un vīrusi.

Nosaukums labot šo sadaļu

Primārās atipiskās pneimonijas (angļu: primary atypical pneumonia) jēdzienu sāka lietot antibiotiķu ēras sākumā 1930. gados, lai apzīmētu plaušu karsoņa paveidu, kas nereaģēja uz sulfanilamīdu un penicilīna terapiju. Pirmais to zinātniskā publikācijā lietoja ASV ārsts Hobarts Reimans savā 1938. gada rakstā, lai apzīmētu pneimonijas paveidu, kuru, iespējams, izraisīja kāds nezināms ierosinātājs, kas šķērsoja baktēriju filtrus ("filtrējamais vīruss").[2] Sākotnēji visus atipisko pneimoniju izraisītājus dēvēja par vīrusiem, līdz 1962. gadā izdevās noskaidrot, ka daļā gadījumu to izraisa mikoplazma. Pēc Filadelfijas "leģionāru pneimonijas" uzliesmojuma 1976. gadā šīs atpiskās pneimonijas izraisītāju nosauca par legionellu. 1992. gadā aprakstīja pneimonijas hlamīdiju (Chlamydia pneumoniae), kas arī var izraisīt atipisku pneimoniju.

Biežākie ierosinātāji labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Sadzīvē iegūta pneimonija. I daļa Arhivēts 2020. gada 7. februārī, Wayback Machine vietnē. Mazjānis I., Tirāns E., Leimane V., Krūmiņa A., Sīmanis R. "Doctus", Septembris 2007
  2. Reimann HA. An acute infection of the respiratory tract with atypical pneumonia: a disease entity probably caused by a filtrable virus. JAMA. 1938;111:2377-2384.]
  3. Diseases Database

Ārējās saites labot šo sadaļu