Koronavīrusu apakšdzimta
- Šis raksts ir par vīrusu grupu. Par COVID-19 pandēmiju izraisošo vīrusu skatīt rakstu SARS-CoV-2.
Koronavīrusu apakšdzimta (Orthocoronavirinae) jeb vienkārši koronavīrusi ir viena no koronavīrusu dzimtas apakšdzimtām, kuru no koronavīrusu dzimtas izdalīja 2009. gadā. Koronavīrusu apakšdzimtā ietilpst četras ģintis — alfa-, bēta-, delta- un gammakoronavīrusi. To sastāvā ir zināmas septiņas sugas, kas var inficēt cilvēku, tās ir alfakoronavīrusi HCoV-NL63 un HCoV-229E, un bētakoronavīrusi HCoV-OC43, HCoV-HKU1, SARS-CoV, MERS-CoV un SARS-CoV-2. Pēdējās trīs sugas var izraisīt smagu akūtu respiratoru sindromu.[1][2] Tie ir samērā prāvi (80—220 nm) RNS vīrusi, kas parasti izraisa dzīvnieku infekcijas, bet bētakoronavīrusu ģints atsevišķi vīrusi spēj inficēt arī cilvēkus, izraisot SARS (2002—2003), MERS (2012—2015) un COVID-19 (kopš 2019) epidēmijas.
| Koronavīrusi Orthocoronavirinae | |
|---|---|
 Ortokoronavīrusu bētakoronavīrusu ģints SARS koronavīrusi elektronu mikroskopijā | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Orthornavirae |
| Klase | Pisoniviricetes |
| Kārta | Nidovīrusi (Nidovirales) |
| Dzimta | Koronavīrusu dzimta (Coronaviridae) |
| Apakšdzimta | Koronavīrusi (Orthocoronavirinae) |
| Iedalījums | |
 Koronavīrusi Vikikrātuvē | |
Līdz 2018. gadam apakšdzimtas zinātniskais nosaukums bija Coronavirinae, bet pašlaik tas ir Orthocoronavirinae.
Cilvēka koronavīrusu infekcijas
labot šo sadaļuKoronavīrusi ir RNS vīrusi, kas izraisa gan dzīvnieku, gan cilvēku infekcijas. Atsevišķi dzīvnieku koronavīrusi mutējoties spēj pāriet uz cilvēkiem un izraisīt nopietnas epidēmijas, piemēram, SARS (2002—2003), MERS (2012—2015, 2018—pašlaik) un COVID-19 (kopš 2019) epidēmijas. Koronavīrusi var izraisīt akūtu elpceļu saslimšanu (vairāk nekā 10% saaukstēšanās gadījumu cilvēkiem izraisa koronavīrusi[3], piemēram, alfakoronavīruss HCoV-229E un bētakoronavīruss HCoV-OC43), atipisko pneimoniju, arī gastroenterītu.
Klasifikācija
labot šo sadaļu
Koronavīrusu apakšdzimta sastāv no četrām ģintīm:
- alfakoronavīrusu ģints, kurai pieder 11 vīrusu sugas, pie kam HCoV-229E spēj inficēt cilvēkus;
- bētakoronavīrusu ģints, kurai pieder 9 vīrusu sugas, pie kam HCoV-OC43, MERS-CoV, SARS-CoV un SARS-CoV-2 spēj inficēt cilvēkus;
- gammakoronavīrusu ģints, kurai pieder 2 vīrusu sugas;
- deltakoronavīrusu ģints, kurai pieder 8 vīrusu sugas.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Di Wu, Tiantian Wu, Qun Liu & Zhicong Yang. The SARS-CoV-2 outbreak: What we know. 94 (2020). International Journal of Infectious Diseases. 44-48. lpp.
- ↑ Dmitry K. Lvov & Sergey V. Alkhovsky. Source of the COVID-19 pandemic: ecology and genetics of coronaviruses (Betacoronavirus: Coronaviridae) SARS-CoV, SARS-CoV-2 (subgenus Sarbecovirus), and MERS-CoV (subgenus Merbecovirus). 65(2). Voprosy Virusologii (Problems of Virology), 2020.
- ↑ Ivars Mazjānis, Edgars Tirāns. Infekcijas slimības. Rīga : autorizdevums, 2006. 221. lpp. ISBN 9984-9236-5-7.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Koronavīrusu apakšdzimta.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
 | Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |