Korejas impērija

Korejas impērija (korejiešu: 대한 제국 Taehan cheguk) ir vēsturiska Korejas valsts, kas pastāvēja no 1897. gada līdz Korejas aneksijai, ko 1910. gadā veica Japāna. Valsts nosaukums tika dots valstij, kuru pirms tam 500 gadus pārvaldīja Čosonas dinastija. Tā bija pirmā reize daudzu gadsimtu laikā, kad Koreja pasludināja sevi par neatkarīgu un suverēnu valsti.

Korejas impērijas teritorija 1903.—1905. gadā. Strīdīgie reģioni gaiši zaļā krāsā

Pirmajos Korejas impērijas pastāvēšanas gados tika pieliktas lielas pūles, lai modernizētu valsti. Tika uzsāktas reformas dažādās nozarēs, tostarp militārajā, izglītības, tiesību sistēmas un infrastruktūras jomā. Mērķis bija stiprināt valsti un pretoties ārvalstu iejaukšanās ietekmei. Neraugoties uz centieniem veikt modernizāciju, Korejas impērija saskārās ar daudzām izaicinājumiem. Tai nācās orientēties reģiona ģeopolitiski sarežģītajā situācijā, kad kaimiņvalstis centās paplašināt savu ietekmi. Jo īpaši Koreju centās kontrolēt Japāna, kas izraisīja arvien lielāku iejaukšanos un spiedienu uz Korejas valdību. 1904. gadā sākās Krievijas—Japānas karš, un Koreja kļuva par abu imperiālo lielvaru kaujas lauku. Japāna šajā karā uzvarēja un vēl vairāk nostiprināja savu kontroli pār Koreju, faktiski samazinot Korejas impērijas autonomiju.

1910. gadā Japāna oficiāli anektēja Koreju, tādējādi izbeidzot Korejas impērijas pastāvēšanu un aizsākot Japānas koloniālās valdīšanas periodu, kas ilga līdz Otrā pasaules kara beigām 1945. gadā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Korejas impērija.