Kongseja
Kongseja (norvēģu: Kongsøya — 'Karaļa sala') ir Norvēģijai piederoša neapdzīvota sala Arktikā.[1] Izvietojusies Svalbāras austrumos Karaļa Kārļa Zemē un ir salu grupas lielākā sala. Stiepjas 40 km garumā ziemeļaustrumu—dienvidrietumu virzienā, Lidiannas šaurums ziemeļaustrumos to atdala no Ābela salas, bet Rivalensundets dienvidrietumos — no Svenskejas. Krasta līnija izrobota ar daudziem līčiem. Dienvidu piekrastē Breibuktas līcis ar daudzām nelielām saliņām. Virsma samērā līdzena, augstākais kalns ir Reciusfjellets salas rietumos (320 m). Pastāvīgu ledāju maz. Visa salas teritorija ietilpst Ziemeļaustrumu Svalbāras dabas rezervātā.
| Kongseja | |
|---|---|
| Kongsøya | |
  Kongseja | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Barenca jūra |
| Koordinātas | 78°56′N 28°35′E / 78.933°N 28.583°EKoordinātas: 78°56′N 28°35′E / 78.933°N 28.583°E |
| Arhipelāgs | Karaļa Kārļa Zeme |
| Platība | 191 km² |
| Garums | 40 km |
| Krasta līnija | 132 km |
| Augstākais kalns |
Reciusfjellets 320 m |
| Administrācija | |
 Norvēģija | |
| Teritorija | Svalbāra |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 0 |
Vēsture
labot šo sadaļuSalu, iespējams, atklājis angļu vaļu mednieks Tomass Edžs 1617. gadā. Atklājums tika aizmirsts un salu no jauna 1853. gadā atklāja norvēģu kapteinis Ēriks Ēriksens. Kongseja, tāpat kā visa Karaļa Kārļa Zeme ir nozīmīgākā polārlāču ziemošanas vieta Svalbārā. Salā novērots līdz pat 14 migu uz vienu kvatdrātkilometru blīvums.[2] 20. gadsimta sākumā salā tika rīkotas intensīvas lāču medības, sezonā nomedījot līdz pat 100 lāču. Medības pilnībā tika aizliegtas 1971. gadā, bet kopš 1985. gada salā aizliegta jebkāda cilvēku aktivitāte bez speciālas atļaujas.[3]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ NPDC. Kongsøya
- ↑ Stein P. Aasheim. Norges nasjonalparker: Svalbard (norvēģu). Oslo : Gyldendal, 2008. 90. lpp. ISBN 978-82-05-37128-6.
- ↑ Lovdata: Forskrift om ferdselsforbud på Kong Karls Land