Atvērt galveno izvēlni

Kolobi (Colobus), arī melnbaltie kolobi, gverecas ir mērkaķu dzimtas zīdītāji, kas apdzīvo plašus Āfrikas apgabalus. Ģints apvieno 5 sugas.

Kolobi
Colobus (Illiger). 1811)
Gvereca Tanzānijā
Gvereca Tanzānijā
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPrimāti (Primates)
ApakškārtaSausdeguna pērtiķi (Haplorrhini)
VirsdzimtaZemākie šaurdeguna pērtiķi (Cercopithecoidea)
DzimtaMērkaķi (Cercopithecidae)
ApakšdzimtaKolobu apakšdzimta (Colobinae)
ĢintsKolobi (Colobus)
Iedalījums
Kolobi Vikikrātuvē

NosaukumsLabot

Zinātniskais nosaukums Colobus cēlies no grieķu vārda κολοβός (kolobós),— "apcirstais", norādot uz to, ka šiem dzīvniekiem nav īkšķu.

Vairākās 20. gadsimta 70. un 80. gados latviski izdotās grāmatās kolobi dēvēti par "kolobusiem", "kolobuspērtiķiem" vai "guerezām" (Noras Slokas "Zooģeogrāfija", Džeralda Darela "Bafutas pēddziņi", "Noķeriet man kolobusu", "Noenkurotais šķirsts").

2014. gadā izdotajā "Dzīvnieki. Ilustrēta unikāla enciklopēdija par visas pasaules dzīvniekiem" — "kolobusu", "mantijas guerecu".

Latviešu valodas LZA Termonoloģijas komisija 2009. gada 9. jūnijā pieņēma latviešu valodas nosaukumus "kolobs" un "gvereca".

 
Melnais kolobs

IzskatsLabot

Ķermeņa garums 43 — 70 cm, astes 55 — 90 cm, tēviņi lielāki par mātītēm. Raksturīgākā pazīme spīdīgi melnais kažoks un baltās, garās krēpes. Atkarībā no sugas, aste balta vai melna ar baltu, pūkainu pušķi. Seju ieskauj balti mati.

Gverecai baltās krēpes jeb mantija stiepjas gar muguru visā tās garumā, lāču kolobam — virs pakaļkājām, karaliskajam kolobam, Angolas kolobam tās nokarājas no pleciem.

IzplatībaLabot

No Senegālas Āfrikas rietumos līdz Etiopijai un Austrumāfrikai, no Angolas cauri Kongo līdz pat Tanzānijai un Malavi.

DzīvesveidsLabot

Kolobi dzīvo kokos biezos džungļos, uz zemes nokāpj reti un dzīves lielāko daļu pavada koku lapotnēs. Dzīvo baros. Dzīvnieku skaits barā atkarīgs no sugas, piemēram, gverecu barā ir ne vairāk kā pieci pieauguši dzīvnieki. Katru baru vada vecākais tēviņš. Atsevišķām kolobu grupām ir sava teritorija, ko tās aizsargā ar skaļiem brīdinošiem saucieniem. Bara locekļi lielāko daļu laika pavada savā teritorijā, skraida un rāpjas kokos, ar pirkstiem pieķeroties zariem. Barību atrod kokos, kur parasti arī guļ.

BarībaLabot

 
Gverecas aizmugure un aste

Pārtiek no lapām. Ēd arī augļus, ziedus un koku mizu. Ēšanas laikā kolobi sēž zaros, pievelk sev klāt zariņus un ar muti norauj lapas.

KlasifikācijaLabot

Trīs no piecām ģints sugām plašajā areālā sadalās pasugās.[1]

  • Melnais kolobs (Colobus satanas)
    • Babonas melnais kolobs (C. s. anthracinus)
    • Bioko melnais kolobs (C. s. satanas)
  • Angolas kolobs (Colobus angolensis)
    • C. a. angolensis
    • C. a. cottoni
    • C. a. ruwenzorii
    • C. a cordieri
    • C. a. prigoginei
    • C. a. palliates
  • Karaliskai kolobs (Colobus polykomos)
  • Lāču kolobs (Colobus vellerosus)
  • Gvereca jeb Abesīnijs kolobs (Colobus guereza)
    • C. g. guereza
    • C. g. caudatus
    • C. g. dodingae
    • C. g. kikuyensis
    • C. g. matschiei
    • C. g. occidentalis
    • C. g. percivali

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot