Kokveida lazda

Kokveida lazda (latīņu: Corylus colurna) ir daudzgadīgs lazdu dzimtas koks. Šī lazda savvaļā aug Eiropas dienvidaustrumos un Āzijas dienvidrietumos, no Balkāniem līdz Turcijas un Irānas ziemeļiem. Tā ir augumā lielākā lazdu ģints suga. Kokveida lazdas izaug līdz 35 m augstumā, stumbra diametrs var sasniegt līdz 1,5 m diametrā. Jauno koku vainags ir slaidi konisks, kokiem novecojot, vainags kļūst platāks. Miza pelēki dzeltenbrūna. Uz stumbra miza ir bieza, korķaina. Lapas lazdai ir apaļīgas, 6-15 cm garas, 5–13 cm platas. Lapas no abām pusēm klātas ar mīkstiem matiņiem. Kokveida lazdas zied agri pavasarī, pirms lapu plaukšanas. Vīrišķo ziedu spurdzes ir dzeltenas, 5–10 cm garas. Sievišķie ziedi ir maziņi, paslēpušies pumpuros, no kuriem uz āru izspraukušās vienīgi 1-3 mm garas, sarkanas auglenīcas. Auglis — rieksts, 1–2 cm garš. Rieksti sakārtoti ķekaros, pa 3-8 kopā.

Kokveida lazda Corylus colurna L.
Kokveida lazda (Corylus colurna)
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Nodalījums	Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase	Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Rinda	Dižskābaržu rinda (Fagales)
Dzimta	Lazdu dzimta (Corylaceae)
Ģints	Lazdas (Corylus)
Suga	Kokveida lazda (C. colurna)
Kokveida lazda Vikikrātuvē

Corylus colurna

Jauns kokveida lazdas koks

Kokveida lazdas bieži tiek audzētas apstādījumos Eiropā un Ziemeļamerikā. Šie koki labi aug pilsētas vidē, tāpēc pēdējos gados palielinājusies to izmantošana tieši pilsētu apstādījumos. Kokveida lazdu rieksti ir ēdami, taču tie ir mazāki par parastās lazdas riekstiem un ar biezāku čaumalu. Tādēļ kokveida lazdas riekstiem ir zema saimnieciskā vērtība. Kokveida lazdas tiek izmantotas par potcelmiem, uz kuriem tiek potētas parasto lazdu šķirnes. Lazdu koksne tiek izmantota mēbeļu ražošanai. Centrāleiropā kokveida lazdas tiek izmantotas ceļmalu aizsargjoslu stādījumos.