Kokogles
koka pārogļošanās gala produkts, kas atliek, karsējot koku bez gaisa pieejas
Kokogles ir koksnes pārogļošanās gala produkts, kas rodas, karsējot koksni bez gaisa piekļuves, pirolīzes procesā. Ogļu struktūru nosaka pirolīzes procesā izmantotā temperatūra (parasti no 450 līdz 550 °C). Kokogles bieži tiek izmantotas grilēšanā, tāpēc tās dažreiz tiek sauktas arī par griloglēm.
Lielāko daļu no kokoglēm veido ogleklis (no 80% līdz 92%), vēl nozīmīga daļa ir slāpeklis (4,0%–4,8%) un skābeklis (5%–15%).[1] Kokogļu blīvums ir atkarīgs no izmantotās koksnes, piemēram, egļu kokogļu blīvums ir 260 kg/m³, bet bērzu kokoglēm blīvums ir 380 kg/m³. Tā kā kokogles ir porainas (porainums 75%–80%), tad patiesais kokogļu blīvums ir 1430 kg/m³.[1] Kokogļu īpatnējais sadegšanas siltums ir no 319,5 līdz 349,0 MJK/kg.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 «Древесный уголь» (krievu). XuMuK.ru - Химическая энциклопедия. Skatīts: 2019.g ada 14. augustā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kokogles.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
 | Šis ar enerģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |