Klasicisms mūzikā bija vadošais Eiropas mūzikas stils laika periodā no 1750. gada līdz 1820. gadam, lai gan dažreiz uzskata, ka tas bija arī gan pirms, gan pēc šī perioda. Klasicisma perioda mūziku nevajadzētu jaukt ar klasisko mūziku, kas ir attiecināms uz vairākiem mūzikas veidiem šajā ērā. Bieži vien tradicionāli, bet nepareizi klasisko mūziku attiecina uz klasicisma perioda mūziku.

Pazīstamākie šī perioda komponisti bija Jozefs Haidns un Volfgangs Amadejs Mocarts, kā arī Luidži Bokerīni, Mucio Klementi, Antonio Saljēri, Jans Ladislavs Duseks, Kārlis Fīlips Emanuels Bahs un Kristofs Vilibalds Gluks.

Satura rādītājs

VēstureLabot

Par klasicismu mūzikā sauc laika posmu starp baroka un romantisma periodu. Tas uzplauka pēc Lielās franču revolūcijas. Šajā laikā tika uzsvērti ideāli — brīvība, brālība, vienlīdzība. Klasicisma laikā parādījās pirmās lielās koncertzāles. Klasicisma laikā komponisti rakstīja tādu mūziku, lai to uztvertu plaša sabiedrība — ne tikai bagātie ļaudis. Klasicisma stila mūzikā bija izstrādāti stabili žanri — sonāte, simfonija, kvartets.

Klasicisms LatvijāLabot

Vīnes klasiskās skolas komponistu daiļrade ātri atrada arī Rīgas klausītājus. Oratoriju Pasaules radīšana Jozefs Haidns uzrakstīja 1798. gadā, un tā sasniedza Rīgu jau 1802. gadā ar koncertizpildījumu Melngalvju namā. 1804. gadā Rīgas Domā izskanēja Jozefa Haidna "Septiņi vārdi pie krusta".

Klasicisma mūzikas pazīmesLabot

  1. mūzikas valodas skaidrība
  2. dziedošas, ritmiskas melodijas
  3. nostabilizējās skaņdarbu formas
  4. norobežojās mūzikas žanri
  5. izteiksmes dabiskums un samērība
  6. augsti tiek vērtēta saprāta loma.

Skatīt arīLabot