Klamatu-modoku valoda ir izmirusi Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāju valoda, kurā runāja klamatu un modoku ciltis ap Klamatu ezeru tagadējā dienvidu Oregonā un ziemeļu Kalifornijā.

Klamatu-modoku
Maklaks (maqlaqs)
Valodu lieto: ASV 
Reģions: Dienvidu Oregona un ziemeļu Kalifornija
Valodas izmiršana: 2003
Valodu saime: Plakankalnes penutu
 Klamatu-modoku
Valodas kodi
ISO 639-1: nav
ISO 639-2:
ISO 639-3: kla

Klamatu valoda pieder plakankalnes penutu valodu saimei. To nereti iekļauj hipotētiskajā penutu virssaimē, kuru veido deviņas nelielas Ziemeļamerikas rietumu daļas valodu saimes.

Valoda sastāvēja no diviem dialektiem, kuru pārstāvji bez grūtībām spēja saprast viens otru. Abas ciltis sauca sevi par maklaks, kas nozīmē "cilvēki". Modoki pārstāvēja dienvidu dialektu, un dēvēja sevi arī par "dienvidu tautu" (moowatdal'knii), bet klamati — par "[Klamatu] ezera tautu" (ewksiknii).

Padzīvojusi klamatu sieviete 1924. gadā.

Pirmskolonizācijas laikā 19. gadsimta pirmajā pusē varēja būt no 600 — 700 modoku, kas runāja šajā dialektā,[1] un vēl lielāks bija klamatu dialektā runājošo skaits. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimtā angļu valoda kļuva par noteicošo, lai kontaktētos ar ārējo pasauli.[2] Pēdējais indiānis, kas brīvi runāja klamatu valodā, 2003. gadā bija 92 gadus vecs. Daži klamati-modoki apgūst valodu, cenšoties to atjaunot un atdzīvināt.

  1. «Modoki». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 23. janvārī. Skatīts: 2014. gada 5. martā.
  2. «Klamatu cilts valodas projekts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 28. oktobrī. Skatīts: 2014. gada 5. martā. Arhivēts 2012. gada 28. oktobrī, Wayback Machine vietnē.

Ārējās saites

labot šo sadaļu