Kipčaku—bulgāru valodas
Kipčaku—bulgāru valodas, arī ziemeļkipčaku valodas vai Pievolgas kipčaku valodas ir viena no tjurku valodu saimes kipčaku valodu apakšgrupām, kurā ietilpst 2 dzīvās valodas ar kopējo runātāju skaitu ap 6,5 miljoniem. Izplatītas Krievijas vidienē Pievolgā un Urālos. Grupas abas valodas (tatāru un baškīru) faktiski veido dialektu kontinuumu, kurā, piemēram, baškīru valodas rietumu dialekts sinhroni ir pārejas dialekts no baškīru valodas dienvidu dialekta uz tatāru valodas centrālo dialektu. Grupai dažkārt tiek pieskaitīta arī Sibīrijas tatāru valoda, vai arī tā tiek uzskatīta par tatāru valodas dialektu kopumu.
| Kipčaku—bulgāru valodas | |
|---|---|
| Ģeogrāfiskā izplatība | Eirāzija |
| Ģenētiskā klasifikācija |
Tjurku valodas
|
| Atzari |
|
| ISO 639-5 | — |
 | |
| Kipčaku-bulgāru valodu izplatība | |
Klasifikācija
labot šo sadaļuViena no vispārpieņemtajām klasifikācijas versijām:[1]
- Tjurku valodas
- Oguru valodas
- Galvenās tjurku valodas
- Kipčaku valodas
- Ziemeļkipčaku valodas (kipčaku-bulgāru)
- Baškīru valoda (1 200 000)
- Tatāru valoda (5 200 000)
- Sentatāru valoda †
- Ziemeļkipčaku valodas (kipčaku-bulgāru)
- Kipčaku valodas