Keila (stacija)

Keila (igauņu: Keila) ir dzelzceļa mezgla stacija Igaunijā, Harju apriņķa Keilas pilsētā un tajā saslēdzas trīs dzelzceļa iecirkņi: Tallina—Keila, Keila—Paldiski un Keila—Rīzipere. Keilas stacija atrodas 20,8 km attālumā no Paldiskiem, 25,1 km attālumā no Rīziperes un 26,8 km attālumā no Baltijas stacijas Tallinā. Keilas stacijā pietur visi Paldiski, Rīziperes, Kloga-Rannas un Tallinas virzienā kursējošie elektrovilcieni, kā arī tā ir 1958. gadā elektrificētā piepilsētas vilcienu maršruta Tallina—Keila—Tallina galapunkts. Keilas stacijā ir 4 sliežu ceļi un viena starpceļu pasažieru platforma. Tās garums - 150 metri. Līdztekus pasažieru vilcienu satiksmei Keilas stacijā tiek veiktas arī nelielas, bet regulāras kravu operācijas.

Keila

— Stacija —
Keilas stacija
Keila
Pamatinformācija
Atklāta	1870. gadā
Vēsturiskie nosaukumi	Kegel Кегель
Stacijas tips	pasažieru
Platformu skaits	1
Platformu tips	starpceļu
Sliežu ceļi	6
Koordinātas	59°18′22″N 24°24′57″E

Vēsture

Pēc Livonijas kara un tam sekojošā mēra 17. gs. sākumā Keila trīs gadsimtu garumā bija neliels un panīcis miests. Taču līdz ar dzelzceļa līnijas Baltijas Osta-Rēvele-Gatčina izbūvi Keilā sākās rosība - attīstījās industriālā ražošana, izglītība, kultūras dzīve, pieauga iedzīvotāju skaits.

Dzelzceļa līnija tika atklāta 1870. gada 24. septembrī (5. novembrī pēc jaunā laika). Pirmajos divos tās pastāvēšanas gados iecirknī Baltijas Osta-Rēvele bija tikai divas stacijas - Kēgele (Keila) un Lodenzē (Kloga), taču jau pēc diviem gadiem papildus tika izveidotas vēl divas stacijas - Fridrihshofa un Pieturas punkts 7. versts. Jau no paša sākuma tika nolemts, ka līdztekus kravu plūsmai jāattīsta arī pasažieru pārvadājumi, lai ātrāk atpelnītu apjomīgās infrastruktūras būves izmaksas un, lai attīstītu jaunas apdzīvotas vietas mežainajos un neapdzīvotajos apgabalos.

Par mezgla staciju Keila izveidojās 1905. gadā, kad tika pabeigta Keilas-Hāpsalu dzelzceļa līnijas būve. Jaunā dzelzceļa līnija galvenokārt tika būvēta, lai nodrošinātu pasažieru satiksmi, tā kā Hāpsalu tolaik jau bija izveidojusies par vērā ņemamu Baltijas jūras kūrortu. Līnijas kopgarums sasniedza 78 km. 1935. gadā tvaika lokomotīvju vietā maršrutā Tallina-Hāpsalu pirmo reizi Igaunijas vēsturē devās dīzeļvilciens "Lendav Laanlane".

Elektrifikācija

Drīz pēc kara, 1947. gadā, tika sākts domāt par Tallinas-Pēskilas elektrificētā iecirkņa pagarināšanu līdz Keilai. Tomēr reāli līnijas izbūve sākās vien 1958. gada pavasarī. Četru ar pus mēnešu laikā trieciena tempos tika elektrificēts 16 km garš dzelzceļa iecirknis un tā izbūve izmaksāja aptuveni 5 miljonus rubļu. 1958. gada 19. jūlijā Baltijas stacijā Tallinā notika svinīgais mītiņš par godu maršruta atklāšanai. Elektrovilciens Ср3-1741+1742 varēja doties savā pirmajā reisā uz Keilu.

Tajā paša gadā tika nolemts dzelzceļa elektrifikāciju rietumu virzienā turpināt. Līdz 9 km attālajai Klogai pirmais elektrovilciens devās jau 30. decembrī, bet nākamā gada 17. jūnijā dzelzceļš tika pagarināts par 3,5 km līdz Kloga-Rannai. 1961. gadā dzelzceļa elektrifikācija rietumu virzienā tika pabeigta, noslēdzoties Paldiskos.

Hāpsalu virzienā elektrifikācija no Keilas līdz Vazalemmai tika pabeigta 1965. gada 15. jūlijā, bet tālākā Keilas-Hāpsalu dzelzceļa elektrifikācija turpinājās līdz Rīziperei un tika pabeigta 1981. gada 4. septembrī.

Attēlu galerija

• 
  Keilas stacijas ēka ar bufeti
• 
  Elektrovilciens Keilas stacijā
• 
  Tvaika lokomotīvju ūdens uzpildes krāns
• 
  Sliežu ceļa klātne stacijas apkaimē
• 
  Keila

Atsauces

Uz Tallinu		Uz Rīsiperi
Valingu	Kloga
		Kulna
		Uz Paldiskiem
		Nītvelja