Kešma
Kešma (persiešu: قشم) ir Irānai piederoša sala Hormūza jūrasšaurumā.[1] Administratīvi ietilpst Hormozgānas ostānā, kopā ar apkārtējām saliņām veido atsevišķu Kešmas šāhrestānu.
| Kešma | |
|---|---|
| قشم | |
 Salas krasts | |
  Kešma | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Hormūzs |
| Koordinātas | 26°45′N 55°49′E / 26.750°N 55.817°EKoordinātas: 26°45′N 55°49′E / 26.750°N 55.817°E |
| Platība | 1491 km² |
| Garums | 135 km |
| Platums | 40 km |
| Augstākais kalns |
Namakdans 397 m |
| Administrācija | |
 Irāna | |
| Ostāns | Hormozgāna |
| Lielākā pilsēta | Kešma |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 148 993 (2016) |
| Blīvums | 67,1/km² |
| Pamatiedzīvotāji | persieši, arābi |
 Kešma Vikikrātuvē | |
Ģeogrāfija
labot šo sadaļuSala izvietojusies šauruma ziemeļdaļā, no kontinenta krasta to šķir 2,5 km platais Hūrāna šaurums. Sala ir 135 km gara, izstiepta ziemeļaustrumu—dienvidrietumu virzienā. Krasti krauji, ziemeļu piekrastē mangrovju audzes, kas iekļautas Rāmsaras konvencijas mitraiņu sarakstā.[2] Sala veidota galvenokārt no kaļķakmeņiem un smilšakmeņiem, tās augstākais punkts ir Namakdans (397 m vjl). Namakdana masīvā atrodas 6,58 km gara sāls ala, kas ir garākā zināmā sāls ala pasaulē. Kešmas sala kopš 2017. gada ietilpst UNESCO Globālā ģeoparka tīklā.[3]
Vēsture
labot šo sadaļuSala apdzīvota kopš paleolīta laikmeta. Dažādos laikos piederējusi vairākām vietējām lielvarām, kā arī to iekarojuši angļi un portugāļi. Vēsturiski lielākā daļa salas iedzīvotāju bijuši arābi; joprojām salā nozīmīga to iedzīvotāju daļa. Galvenā nodarbe ir zveja. Oāzēs audzē dateles un melones. Dienvidu piekrastē iegūst sāli. Attīstīts ekotūrisms.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 353. lpp.
- ↑ Ramsar Sites Information Service. Khuran Straits
- ↑ QESHM ISLAND UNESCO GLOBAL GEOPARK (Islamic Republic of Iran)
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kešma.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)