Kazimirs Jasens

Kazimirs Jasens (lietuviešu: Kazimieras Jasėnas, 1867—1950) bija lietuviešu izcelsmes Romas katoļu teologs, mākslas vēsturnieks un sabiedrisks darbinieks. Vadīja katoļu baznīcu celtniecību Tukumā, Brunavā un Jelgavā.

Dzīvesgājums

1867. gada 30. septembrī Velžu ciemā (tagad Pasvales rajona pašvaldības teritorijā Lietuvā). Mācījās Kauņas Garīgajā seminārā (1884—1889), 1889. gadā viņu iesvētīja par priesteri un noturēja primiciju Saloču baznīcā pie vēlākās Latvijas-Lietuvas robežas. 1892. jadā viņu iecēla par vikāru Jelgavas draudzē, 1893. gadā par prāvestu Lamiņu draudzē, 1902. gadā par Jelgavas Romas katoļu baznīcas prāvestu. 1917. gadā viņš bija Kurzemes Zemes sapulces deputāts.

Pēc Latvijas valsts pasludināšanas Jasens palika dzīvot Jelgavā, kļuva par katoļu baznīcas monsinjoru (1929), bija Hercoga Pētera ģimnāzijas skolotājs, Jelgavas Lietuviešu biedrības priekšsēdētājs.

Otrā pasaules kara laikā, Jelgavas kaujas laikā 1944. gada jūlijā sadega K. Jasena bibliotēka, Viņš pārcēlās uz dzīvi Rīgā, tad Liepājā. Miris 1950. gada 15. novembrī Liepājā.

Darbi

Visuotinė meno istorija (1923)
Vispārīgā mākslas vēsture trīs sējumos. Jelgava, 1927 — 1937

Apbalvojumi

Ģedimina ordenis
Triju Zvaigžņu ordenis