Kazimirs II Taisnīgais
Kazimirs II Taisnīgais (poļu: Kazimierz II Sprawiedliwy; dzimis 1138. gadā, miris 1194. gada 5. maijā) - Polijas lielkņazs no 1177. līdz 1194. gadam. Pjastu dinastijas pārstāvis.
Kazimirs II Taisnīgais Kazimierz II Sprawiedliwy | |
---|---|
Polijas lielkņazs | |
Amatā 1177. gads — 1191. gads | |
Priekštecis | Meško III Vecais |
Pēctecis | Meško III Vecais |
Polijas lielkņazs | |
Amatā 1191. gads — 1194. gads | |
Priekštecis | Meško III Vecais |
Pēctecis | Lešeks I Baltais |
| |
Dzimšanas dati | ap 1138. gadu |
Miršanas dati |
1194. gada 5. maijā (56 gadu vecumā) Krakova, Polijas karaliste ( Polija) |
Apglabāts | Vāvelas katedrāle, Krakova, Polija |
Dinastija | Pjastu dinastija |
Tēvs | Boļeslavs III Greizmutis |
Māte | Bergas Salomeja |
Dzīvesbiedrs(-e) | Znojmo Helēna |
Bērni | 7 bērni, to skaitā Lešeks I Baltais, Mazovijas Konrāds |
Reliģija | katolisms |
Polijas lielkņaza Boļeslava III Greizmuta jaunākais dēls no laulības ar grāfieni Salomi fon Bergu no Švābijas. Bērni: Lešeks I un Konrāds I.
Iespējams Kazimirs piedzima, kad Boļeslavs III jau bija miris, tāpēc neko nemantoja. Tomēr no brāļa Henrika ieguva Vislicas zemi kā lēni, un 1173. gadā kļuva par Sandomežas kņazu.
Kad sacelšanās rezultātā no Polijas troņa tika padzīts Meško III Vecais, Kazimirs Krakovā kļuva par visas Polijas lielkņazu Kazimiru II. Starp poļu augstmaņiem un garīdzniecību tika panākta vienošanās, ka Kazimirs II un viņa pēcteči mantos Polijas troni. Šo lēmumu apstiprināja arī pāvests Aleksandrs III, tomēr pagāja vēl gadsimts līdz Krakovas lielkņazi kļuva par pilntiesīgiem Polijas karaļiem.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kazimirs II Taisnīgais |
Priekštecis: Meško III Vecais |
Polijas lielkņazs kņazs 1177.- 1191. |
Pēctecis: Meško III Vecais |
Priekštecis: Meško III Vecais |
Polijas lielkņazs kņazs 1191.- 1194. |
Pēctecis: Lešeks I Baltais |
Šī ar Poliju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |