Kauņas geto

Kauņas geto (lietuviešu: Kauno getas) bija geto ebreju iedzīvotājiem, ko Vācijas okupācijas iestādes ierīkoja Kauņā Otrā pasaules kara laikā. Geto izveidoja 1941. gada vasarā Kauņas pilsētas Vilijampoles jeb Slobodkas rajonā Neres upes labajā krastā. Tajā tika ieslodzīti apmēram 30 000 cilvēki. Geto pamazām tika samazināts, daļu tā iedzīvotāju pārvietojot uz koncentrācijas un nāves nometnēm, daļu nošaujot IX fortā. 1943. gadā geto tika pārveidots par koncentrācijas nometni, bet 1944. gada jūlijā, tuvojoties Sarkanajai armijai, nometne tika likvidēta, tās iedzīvotājus pārvietojot vai nošaujot, bet ēkas nopostot.

Kauņas geto
Kauno getas
Māja Kauņā, pie kuras atradās geto vārti
Kauņas geto Kauņas geto
Vispārīga informācija
Atrašanās vieta	Vilijampoles seņūnija, Kauņa, Kauņas apriņķis, Lietuva
Koordinātas	54°54′57″N 23°53′18″E

Geto darbības laikā apmēram 500 tā iedzīvotājiem izdevās izglābties uz Lietuvas un Baltkrievijas meža masīviem. No pirmskara Kauņas 37 000 ebrejiem pārdzīvot karu izdevās apmēram 3000. Geto ieslodzīto vidū bija arī vēlākais Izraēlas Augstākās tiesas prezidents Aharons Baraks (1936).

Ārējās saites

• Kauņas geto slēptā vēsture, ASV Holokausta muzeja izstāde (angliski)