Kauņas geto
Kauņas geto (lietuviešu: Kauno getas) bija geto ebreju iedzīvotājiem, ko Vācijas okupācijas iestādes ierīkoja Kauņā Otrā pasaules kara laikā. Geto izveidoja 1941. gada vasarā Kauņas pilsētas Vilijampoles jeb Slobodkas rajonā Neres upes labajā krastā. Tajā tika ieslodzīti apmēram 30 000 cilvēki. Geto pamazām tika samazināts, daļu tā iedzīvotāju pārvietojot uz koncentrācijas un nāves nometnēm, daļu nošaujot IX fortā. 1943. gadā geto tika pārveidots par koncentrācijas nometni, bet 1944. gada jūlijā, tuvojoties Sarkanajai armijai, nometne tika likvidēta, tās iedzīvotājus pārvietojot vai nošaujot, bet ēkas nopostot.
| Kauņas geto | |
|---|---|
| Kauno getas | |
 Māja Kauņā, pie kuras atradās geto vārti | |
  Kauņas geto  Kauņas geto | |
| Vispārīga informācija | |
| Atrašanās vieta |
Vilijampoles seņūnija, Kauņa, Kauņas apriņķis,  Lietuva |
| Koordinātas | 54°54′57″N 23°53′18″E / 54.915833°N 23.888333°EKoordinātas: 54°54′57″N 23°53′18″E / 54.915833°N 23.888333°E |
Geto darbības laikā apmēram 500 tā iedzīvotājiem izdevās izglābties uz Lietuvas un Baltkrievijas meža masīviem. No pirmskara Kauņas 37 000 ebrejiem pārdzīvot karu izdevās apmēram 3000. Geto ieslodzīto vidū bija arī vēlākais Izraēlas Augstākās tiesas prezidents Aharons Baraks (1936).