Kastaņu smilšbeka
Kastaņu smilšbeka jeb brūnā cūku beka (Gyroporus castaneus, agrāk arī Suillus castaneus un Boletus castaneus)[1] ir Latvijā ļoti reta smilšbeku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami, taču iekļauti Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā un tādēļ nav ievācami.[2]
| Kastaņu smilšbeka Gyroporus castaneus | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Sēnes (Fungi) |
| Nodalījums | Bazīdijsēnes (Basidiomycota) |
| Klase | Himēnijsēnes (Agaricomycetes) |
| Kārta | Beku rinda (Boletales) |
| Dzimta | Smilšbeku dzimta (Gyroporaceae) |
| Ģints | Smilšbeku ģints (Gyroporus) |
| Suga | Kastaņu smilšbeka (G. castaneus) |
 Kastaņu smilšbeka Vikikrātuvē | |
Sēnes apraksts
labot šo sadaļu.jpg)
- Cepurīte: krāsa oranžbrūna, sarkanbrūna vai kastaņbrūna, vecumā izbalo līdz dzeltenbrūnai. Virsmiziņa sausa, sākumā viegli tūbaina, vēlāk gluda, ar asu viļņotu maliņu. Forma sākumā pusapaļa, vēlāk plakani izliekta līdz plakanai. Platums līdz 10 cm. Mīkstums balts līdz gaiši dzeltenam, ar vāju smaržu un riekstu garšu, griezumu vietās krāsu nemaina.
- Stobriņi: sākumā balti, vēlāk dzeltenīgi, brīvi vai vāji pieauguši. Atveres mazas, apaļas, sākumā baltas, sēnei augot kļūst dzeltenīgas, vecumā iespiedumu vietās var brūnēt.
- Kātiņš: ciets, cilindrisks vai ar nelielu paresninājumu apakšdaļā, jaunībā ar iekšējām kamerām, vecumā ar dobumu, dzeltenbrūns līdz kastaņbrūnam, nedaudz gaišāks par cepurīti vai tās krāsā, sākumā pūkaini samtains, vēlāk gluds, bez gredzena un tīklota zīmējuma. Garums līdz 8 cm, resnums 1,5—3 cm.
- Sporas: gludas, elipsoīdas, dzeltenīgas, masā bālgani dzeltenas, 7—12/4—7 µm.
- Bazīdijas: 25—42/9—12 µm.
- Cistīdas: vālesveida vai vidū paplašinātas, bezkrāsainas, 35—50/7—15 µm.[3][4][5][6][7]
Augšanas apstākļi
labot šo sadaļuMikorizas sēne. Aug dažādu koku mežos un mežmalās smilšainās augsnēs, biežāk pa vienai, no jūlija līdz septembrim. Biedrojas biežāk ar ozoliem un priedēm,[8] retāk arī ar dažiem citiem lapukokiem (dižskābaržiem, kastaņām, bērziem).[9] Daži mikologi domā, ka šī un vēl dažas smilšbekas ir ne tikai mikorizas sēnes, jo tās reizēm aug visai attālu no kokiem.[10] Izvēlas labi apgaismotas vietas.[11]
Barības vērtība
labot šo sadaļuĒdama bez iepriekšējas novārīšanas. Vairumā valstu tiek uzskatīta par garšīgu, taču Portugālē — par iespējami indīgu.[12] Latvijā aizsargājama retuma dēļ.
Līdzīgās sugas
labot šo sadaļuTuvu līdzīgu dubultnieku nav.[13] Nedaudz līdzīga ir lāču samtbeka, kuras stobriņu slānis ir dzeltens un zilē iespiedumu vietās. Nedaudz līdzīgas ir arī baravikas, taču tām nav dobumaina kātiņa un tās nav tik cietas vecumā.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ A.Balodis, “Rokasgrāmata sēņotājiem”, Liesma, 1974. 106. lpp.
- ↑ «Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu (...) sarakstu, 9.61.p.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 21. maijā. Skatīts: 2017. gada 23. oktobrī.
- ↑ V.Lūkins, “Bekas”, Liesma, 1978. 28. lpp.
- ↑ «Грибы СССР», Мысль, Москва, 1980., 145. lpp.
- ↑ T.Lesoe, “Sēnes”, Zvaigzne ABC, 1998. 194. lpp. ISBN 9984-22-283-7.
- ↑ M.Antone, “Sēnes”, Avots, 2003. 68. lpp. ISBN 9984-757-05-6.
- ↑ I.Dāniele, D.Meiere "Lielā Latvijas sēņu grāmata", Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Rīgā, 2020, 46. lpp.
- ↑ Apraksts sēnes.lv
- ↑ Boletales.com
- ↑ Kuo, M. (2013, December). Gyroporus castaneus. MushroomExpert.Com
- ↑ Красная книга Московской области
- ↑ Fungikingdom.net
- ↑ Chestnut Bolete
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kastaņu smilšbeka |