Kasta

noslēgta sabiedrības grupa, kuras locekļus vieno sociāla vienlīdzība

Kasta (latīņu: castus — "tīrs") ir portugāļu kolonistu 16. gadsimtā ieviests apzīmējums Indijas subkontinentā esošajam sabiedrības dalījumam sociālās un profesionālās grupās. Vēlāk šo vārdu sāka attiecināt arī uz Eiropas sabiedrības dažādo kārtu un un ļaužu grupu nošķiršanos un pašidentifikāciju ("kastas gars").[1]

Indijā labot šo sadaļu

Pamatraksts: Kastas Indijā

Indijas sabiedrībā līdz mūsdienām saglabājies vēsturiskais iedalījums vairākās norobežotās sociālās grupās jeb "varnās". Lai gan dalījums varnās vairs nav tik stingrs kā kādreiz, tās vēl joprojām ietekmē darba un dzīvesbiedra izvēli, ģērbšanās stilu un pat ēdienkarti. Pie pirmās grupas jeb braminiem tradicionāli pieskaitīja priesterus, ārstus, juristus, skolotājus un citi augsti apmācītus cilvēkus. Otro grupu veidoja kšatriji, kurā ietilpa virsnieki, augsti valsts ierēdņi, zemes un lielsaimniecību īpašnieki. Trešā grupa bija vaišjas, kurā ietilpa tirgotāji, naudas mijēji un zemnieki. Ceturtā grupa bija šudras, kurā ietilpa strādnieki un kalpotāji. Ārpus kastām palikušos dēvēja par "nepieskaramajiem", bez tam kastu sistēmā neiekļāva dažādām pirmiedzīvotāju ciltīm piederīgos.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Latviešu konversācijas vārdnīca. VIII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 16 089. sleja.