Kasūbijas vīķis

augu suga

Kasūbijas jeb Kašūbijas vīķis (latīņu: Vicia cassubica) ir tauriņziežu dzimtas suga, kas ir sastopama Eiropā un Mazāzijā,[1] tostarp visā Latvijas teritorijā neiekļaujot valsts ziemeļaustrumu daļu, kas sakrīt ar sugas areāla ziemeļaustrumu robežu. Dažāda lieluma grupas aug sausos priežu mežos un mežmalās, grants karjeros un ceļmalās.[2]

Kasūbijas vīķis
Vicia cassubica (L.)
Kasūbijas vīķis
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Angiospermae)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaPākšaugi (Fabales)
DzimtaTauriņzieži (Fabaceae)
ĢintsVīķi (Vicia)
SugaKasūbijas vīķis (Vicia cassubica)
Kasūbijas vīķis Vikikrātuvē

Daudzgadīgs lakstaugs ar stipri zarainu, tievu un ložņājošu sakni. Vidēja lieluma (30—60 cm). Gandrīz kails vai viegli pūkains. Stublājs vienkāršs vai zarots, parasti stāvs, bet var būt arī gulošs vai kāpelējošs.

Lapas uz stublāja izvietotas gandrīz divās rindās, saliktas no 16—26 iegareni lancetiskām vai eliptiskām lapiņām (garums 1,2—2,5 cm, platums 0,3—0,7 cm), kas galā beidzas ar īsu smaili, ar labi izteiktām sānu dzīslām. Lapas galā vienkārša vai divžuburaina vītne. Ziedi stublāja galotnē īsos un blīvos ķekaros ar 8—15 ziediem, nokareni, 0,9—1,2 cm gari ar 0,2—0,3 cm gariem kātiņiem. Ķekars īsāks nekā lapa, kuras žāklē tas atrodas. Pielapes veselas, pusbultveida vai īlenveida, 0,7—0,8 cm garas. Kauss zvanveida, ar nevienādiem zobiņiem. Vainags purpurviolets, laiviņa priekšpusē gaišāka. Auglis — olveidīga, gandrīz rombiska, kaila kastaņbrūna vai ruda pāksts (garums 1,5—2,5 cm, platums 0,6—0,8 cm) ar 1—3, parasti 2 noapaļoti plakanām, dzeltenbrūnām līdz olīvzaļām gaiši plankumotām sēklām. Zied no jūnija beigām līdz augustam.[2][3]

  1. Ieva Roze. Pākšaugu dzimta (Leguminosae Juss.) Latvijas florā
  2. 2,0 2,1 «Kasūbijas vīķis - Vicia cassubica L. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2023-09-05.
  3. Latvijas PSR flora, 3. sējums. Rīga : Latvijas Valsts izdevniecība. 1957. 183. lpp.