Karnevāls

Karnevāls (itāļu: carnevale) ir kristiešu svētku sezona, kas norisinās pirms lielā gavēņa. Parasti karnevāls risinās zem klajas debess, tā laikā notiek gājiens ar maskarādi, dejas un rotaļas. Sevišķā cieņā karnevāli ir katoļu zemēs — Latīņamerikā, Francijā, Itālijā un citur.

Karnevāla karaliene Tenerifē.

Vēsture

Itālijā karnevāls ir romiešu svētku tradīciju turpinājums. Daži svētki bija veltīti dieviem: bakhanālija Bakham (Bakhs ir vīna un dzeršanas dievs), luperkālija Luperkam (Luperks ir faunas dievs) un saturnālija (Saturns ir Jupitera tēvs). Šādos svētkos kalpi ieņēma īpašnieku vietu. Bakhanālija un luperkālija bija neatļauti svētki, bet saturnālija bija organizēta par godu imperatoram.

Karnevāls un kristietība

Karnevāla tradīcijas uzplauka izplatoties kristietībai. Karnevāls notika pirms lielā gavēņa (latīņu valodā carna vale nozīmē "atteikšanās no gaļas"). Gavēņa laikā nebija atļauts ēst gaļu, olas un piena produktus, kā arī nenotika nekādas svinības. Karnevālā cilvēki ēda pankūkas, lai varētu lietot olas. Pārpalikušās olas lietoja kā lādiņus kaujas laikā (mūsdienās šādas kaujas notiek, izmantojot papīra atribūtiku vai augļus).

Karnevāla kungs

Penkules karnevāla kungs

Viduslaikos kalpi mainījās par karaļiem un karnevāla beigās karalim (faktiski tas bija cietumnieks) tika izpildīts sods. Mainoties idejai, cietumnieks tika aizstāts ar manekenu, kas bija gatavots no salmiem. Pēc tam šis manekens tika upurēts, lai atburtu sliktumu.

Citi

Vispopulārākais Francijas karnevāls ir Nicas karnevāls, kas iedvesmoja Riodežaneiro karnevālu.