Karmārtena

Karmārtena (angļu: Carmarthen; izrunā: /kərˈmɑːrðən/) vai Kairvirzina (velsiešu: Caerfyrddin; izrunā: /kairˈvərðɪn/) ir pilsēta Velsā, Karmārtenšīras grāfistes administratīvais centrs un otra lielākā apdzīvotā vieta. Atrodas Velsas dienvidos Tivi upes krastā 110 km no Velsas galvaspilsētas Kārdifas un 350 km no valsts galvaspilsētas Londonas. Karmārtenu dibinājuši romieši, tā tiek uzskatīta par senāko Velsas nepārtraukti apdzīvoto pilsētu.

Karmārtena
pilsēta
Carmarthen, Caerfyrddin
Krastmala un grāfistes padomes ēka; Tirgus laukuma pulkstenis; Pilsētas domes ēka
Karmārtena Karmārtena
Koordinātas: 51°51′21″N 4°18′22″W
Valsts	Apvienotā Karaliste
Zeme	Velsa
Ceremoniālā grāfiste	Diveda
Apgabals	Karmārtenšīra
Dibināta	75
Platība
• komūna	20,87 km2
Augstums	20 m
Iedzīvotāji (2021)
• komūna	14 636
• blīvums	701,3/km²
Laika josla	GMT (UTC0)
• Vasaras laiks (DST)	BST (UTC+1)
Pasta kods	SA31-33
Mājaslapa	carmarthentowncouncil.gov.uk
Karmārtena Vikikrātuvē

Vēsture

Pilsētu kā Moridunumas (Moridunum) cietoksni pakļauto demetu zemēs ap 75. gadu dibināja Romas impērija. Pēc apmēram 120 gadiem cietokšņa vietā izauga pilsēta ar regulāru ielu tīklu, amfiteātri, forumu, baziliku un citu infrastruktūru. Pēc romiešu aiziešanas pilsēta nonāca demetu valdījumā un viduslaikos bija zināma kā Lanteilizoga (Llanteulyddog) un bija viena no Deheibartas karalistes administratīvajiem centriem. Ap 1094. gadu normaņu barons Viljams Ficboldvins pilsētā uzbūvēja cietoksni, kurš vairākkārt nopostīts un vēlāk atjaunots. 1223. gadā Karmārtena saņēma atļauju būvēt pilsētas mūri un ir viena no senākajām ar mūri apjoztajām pilsētām Velsā. Vēlākos laikos pilsēta attīstījās kā tirdziecības osta un amatniecības centrs. No 18. gadsimta vidus līdz 20. gadsimta sākumam pilsētā bija svina un dzelzs kausētavas un skārda ražošanas uzņēmumi.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Karmārtena.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)