Karbonādo

Karbonādo (melnais dimants) ir minerāla — dimanta variācija. Pastāv versija, ka tas veidojas kosmosā, starpzvaigžņu telpā. Karbonādo ir dabīgs polikristālisks dimants, kurs uz Zemes atrasts aluviālajos nogulumos.

Karbonādo minerāla gabaliņš.

Karbonādo ir melnā krāsā, porains. Atšķirībā no citiem polikristāliskajiem dimantiem, karbonādo nesatur mantijas ieslēgumus. Karbonādo atšķirībā no parastā dimanta ir raksturīga spēcīga luminiscence (fotoluminiscence un katodluminiscence), ko izraisa slāpekļa piejaukums un kristāliskā režģa tukšumi. Pētījumi norāda, ka karbonādo veidošanās sākumposmā ir saturējis radioaktīvus piejaukumus, kuri ir sadalījušies.

Atradnes

• Centrālāfrikas Republika, Ubangui
• Brazīlija, Matugrosu — vieta, kur karbonādo atklāts pirmoreiz 1840. gados. Šeit karbonādo satur daudz zelta un sudraba un citu metālu sakausējumus.
• Venecuēla
• Austrālija, Rietumaustrālija

Krievijā, Sahas Republikā atrasts radniecīgs dimanta paveids — jakutīts.

Izcelsme

Karbonādo izcelsme agrāk izraisīja speciālistu diskusijas, taču nesenos pētījumos 2006. gadā tā izcelsme ir noskaidrota. Saskaņā ar Case Western Reserve University un Floridas Starptautiskās universitātes (abas universitātes atrodas ASV) speciālistu pētījumiem uz Zemes atrodamie karbonādo ir veidojušies ārpus Zemes, kosmiskajā telpā. Par to liecina slāpekļa un ūdeņraža piemaisījumi, kas savukārt liecina, ka karbonādo veidojies ar ūdeņradī bagātā starpzvaigžņu telpā — tātad ārpus Saules sistēmas, visdrīzāk netālu no oglekļa zvaigznēm. Uz Zemes tie nonākuši ar meteorītiem. Pastāv iespēja, ka karbonādo ir veidojies supernovu sprādzienos.

Agrāk bija izvirzītas vairākas hipotēzes:

1. Tieša organiskā oglekļa pārveidošanās ļoti augsta spiediena apstākļos (piem. Zemes dziļākajos slāņos)
2. Šoka metamorfisms, ko izraisījis meteorīta trieciens
3. Radiācijas ietekmēts dimanta veidošanās process, ko ietekmējusi urāna un torija radioaktīvā sadalīšanās.

Katrai no šīm hipotēzēm bija savas nepilnības. Pirmās hipotēzes gadījumā karbonādo būtu atrodams visā pasaulē. Meteorītu triecieni rada citu oglekļa minerālu — lonsdaleītu, kas kristalizējas heksagonālajā singonijā, savukārt karbonādo nepiemīt heksagonālā singonija. Savukārt radioaktīvajam sadalīšanās procesam ir pārāk maza enerģija, lai radītu karbonādo kristālus, kuru diametrs sasniedz 500 mikrometrus.

Karbonādo izmanto juvelierrūpniecībā kā dekoratīvu akmeni un ietvaru.