Karbonāti

Karbonāti ir ogļskābes (H₂CO₃) sāļi. Lielākā daļa karbonātu slikti šķīst ūdenī, šķīstoši ir tikai nātrija, kālija un amonija karbonāti. Sārmzemju metālu karbonāti ir sastopami dabā karbonātiežu sastāvā. Par karbonātiem dažreiz sauc arī ogļskābes esterus (R₁R₂CO₃). Karbonātjons (CO₃^2-) ir ogļskābes anjons. Ogļskābe ir vāja divvērtīga skābe. Hidrogēnkarbonāti ir ogļskābes skābie sāļi. Hidrogēnkarbonātjons - HCO₃^-.

Karbonātjona modelis

Ūdens šķīdumos karbonātjoni, hidrogēnkarbonātjoni, oglekļa dioksīds un ogļskābe atrodas dinamiskā līdzsvarā. Bāziskā vidē pārsvarā eksistē karbonātjoni, vāji bāziskā vidē pārsvarā ir hidrogēnkarbonātjoni, skābākos apstākļos pastāv līdzsvars starp oglekļa dioksīdu un ogļskābi, kas parasti ir stipri nobīdīts uz molekulārā CO₂ pusi.

Daudzi dabā sastopamie karbonāti ir nozīmīgi derīgie izrakteņi. Izplatītākais ir kalcija karbonāts (kalcīts), kaļķakmens galvenā sastāvdaļa. Dažu metālu rūdas (purva dzelzsrūda) ir sastopamas karbonātu veidā, lai arī tiem ir tendence sadalīties par oksīdiem.