Šis raksts ir par 1223. gada pirmo karagājienu uz Sakalu. Par citām jēdziena Karagājieni uz Sakalu nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

1223. gada karagājiens uz Sakalu notika igauņu sacelšanās laikā 1223. gada sākumā pēc bīskapa Alberta un Zobenbrāļu ordeņa atkārtotas vienošanās par pakļauto Igaunijas zemju sadali. Tajā piedalījās bīskapam Albertam padotie krustneši, leti un līvi, kā arī Zobenbrāļu ordenis.

1223. gada karagājiens uz Sakalu
Daļa no Livonijas krusta kariem

Karagājiens virzījās uz Sakalas zemi.
Datums1223. gads
Vieta
Iznākums Tika izpostītas Sakalas un Nurmegundes zemes
Karotāji
Sakalas karaspēks krustneši,
leti un līvi,
Zobenbrāļu ordenis
Komandieri un līderi
Sakalas novadu vecākie

Krusta karotāji aplenca Sakalas galveno Vīlandes pili, bet nespēja to ieņemt. Tad viņi izpostīja Sakalas zemi un devās uz pili, kas atradās pie Navesti upes un trīs dienas cīnījās kaujā pret sakaliešiem, citi devās tālāk un izpostīja arī Nurmegundes novadu.[1]

  1. «Indriķa hronika XXVI. 13.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 30. maijā. Skatīts: 2009. gada 26. augustā.