Karagājiens uz Sakalu (1223)
- Šis raksts ir par 1223. gada pirmo karagājienu uz Sakalu. Par citām jēdziena Karagājieni uz Sakalu nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
1223. gada karagājiens uz Sakalu notika igauņu sacelšanās laikā 1223. gada sākumā pēc bīskapa Alberta un Zobenbrāļu ordeņa atkārtotas vienošanās par pakļauto Igaunijas zemju sadali. Tajā piedalījās bīskapam Albertam padotie krustneši, leti un līvi, kā arī Zobenbrāļu ordenis.
| 1223. gada karagājiens uz Sakalu | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Daļa no Livonijas krusta kariem | |||||||
 Karagājiens virzījās uz Sakalas zemi. | |||||||
| |||||||
| Karotāji | |||||||
| Sakalas karaspēks |
krustneši, leti un līvi, Zobenbrāļu ordenis | ||||||
| Komandieri un līderi | |||||||
| Sakalas novadu vecākie | |||||||
Krusta karotāji aplenca Sakalas galveno Vīlandes pili, bet nespēja to ieņemt. Tad viņi izpostīja Sakalas zemi un devās uz pili, kas atradās pie Navesti upes un trīs dienas cīnījās kaujā pret sakaliešiem, citi devās tālāk un izpostīja arī Nurmegundes novadu.[1]
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauce
labot šo sadaļu- ↑ «Indriķa hronika XXVI. 13.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 30. maijā. Skatīts: 2009. gada 26. augustā.