Atvērt galveno izvēlni

Karagājieni uz Ridalu un Sakalu (1215)

Šis raksts ir par 1215. gada karagājienu uz Sakalu. Par citām jēdziena Karagājieni uz Sakalu nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

1215. gada karagājieni uz Ridalu un Sakalu notika 1214./1215. gada ziemā un pavasarī pēc Rīgas krustnešu aicinājuma. Tajā piedalījās ap 3000 krustnešu un ap 3000 viņu sabiedroto Gaujas un Daugavas līvu un letu, ko vadīja Tālivalža dēli, kā arī Zobenbrāļu ordenis. Līvi sākotnēji mēģināja novirzīt karagājienu pret kuršiem, bet tas viņiem neizdevās. Karagājiens notika caur bīskapam pakļauto Metsepoles novadu un Sontaganas novadu uz vēl nepakļautajiem Ridalas un Rotelvikas novadiem, kurus trīs dienas postīja un izlaupīja.

1215. gada karagājieni uz Ridalu un Sakalu
Daļa no Livonijas krusta kariem
Ancient Estonian counties.png
Krustnešu, letgaļu un līvu karagājiens virzījās no Gaujas ietekas jūrā uz Ridalu (kartē - LÄÄNEMAA). Otrs karagājiens pavasarī bija pret Sakalas vecāko Lembitu.
Datums1215. gada sākums
VietaRidalas un Sakalas zemes
IznākumsTika izpostīti Ridalas ziemeļu novadi. Sakala atjaunoja miera līgumu ar krustnešiem.
Karotāji
Ridalas un Sakalas karavīriRīgas krustneši,
Gaujas un Daugavas līvu un letu zemju karavīri,
Zobenbrāļu ordenis
Komandieri
Ridalas novadu vecākie, Sakalas vecākais LembitsRaceburgas bīskaps Filips,
ordeņa mestrs Folkvīns,
Tālivalža dēli
Spēki
ap 3000 krustnešu un ap 3000 līvu un letu karavīru
Zaudējumi
"daudzi nogalinātie, kam nebija skaita" (Indriķa hronika)

Otrs karagājiens tā paša gada pavasarī notika uz Leoles pili, kurā valdīja Sakalas vecākais Lembits. Krusta karotāji trīs dienās ieņēma Leoles pili, izlaupīja Sakalu un aizveda gūstā šīs pils vecākos, Lembitu un pārējos[1].

Skatīt arīLabot

AtsaucesLabot

  1. «Indriķa hronika XVIII. 7.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 20. oktobrī. Skatīts: 2009. gada 15. augustā.