Karabairas zirgs ir viena no siltasiņu šķirnēm. Karabairas zirgs ir sena Vidusāzijas jājamzirgu šķirne, kas selekcionēta Uzbeksistānā. Dati par šo šķirni ir atrodami jau pirms mūsu ēras[1]. Vārds "karabair" nozīmē "mājās audzēts" vai pēc citiem avotiem "nastu zirgs"[1].

Karabairas zirgs
Izcelsme Uzbekistāna
Īpašības
Augstums skaustā 148 - 153 cm
Krāsa sirms, bērs, melns, ruds
Mājas zirgs (Equus caballus)

Izskats un raksturs

labot šo sadaļu

Karabairs zirgam ir trīs veidi[2], kas augumā ir līdzīgi: pirmais veids ir piemērots vieglām kravām, paku nešanai un jāšanai, tam ir smagākas gaitas kā citiem; otrais veids ir ar vieglāku uzbūvi, un to pamatā lieto kā jājamzirgu; trešais veids ir visspēcīgāk būvētais un ir piemērots iejūgam. Mūsdienās atšķirības starp šiem veidiem ir kļuvušas mazāk izteiktas. Braucamais tips (trešais veids) ir gandrīz izzudis, bet pirmais un otrais pamazām saplūst vienā tipā. Karabairas zirgs ir drosmīgs un ļoti ātrs. Tam ir draudzīgs, bet arī dedzīgs raksturs, un tas ir piemērots darbam karstā klimatā[1].

Ārēji karabairas zirgs izskatās kā spēcīgāk būvēts arābu zirgs. Tiem ir vidēji liela, izteiksmīga galva, ar taisnu profilu, augsti novietotu, muskuļotu, bet paīsu kaklu[1]. Zirgam ir platas krūtis, ar slīpiem, muskuļotiem pleciem. Karabairas zirgu āda ir plāna, ar smalkām spalvām. Tiem ir īsa, kompakta mugura, slīpi krusti, un bieži zirgu priekšgals ir spēcīgāk attīstīts nekā pakaļgals. Kājas ir smalki veidotas, bet spēcīgas, ar ļoti labiem nagiem. Karabairas zirgam ir īsa, plāna aste.

Karabairas zirgi pamatā ir sirmi, melni, bēri vai rudi. To augstums skaustā ir 148 - 153 cm.[3]

Ir pieņēmums, ka karabairas zirgu šķirne ir veidojusies no mongoļu zirgiem, kas krustoti ar arābu zirgu, vēlāk šķirne ir uzlabota ar vietējām tuksnešu šķirnēm, kā ahalteke zirgu, turkmēņu zirgu un persiešu zirgu, kā arī šķirne laiku pa laikam ir turpināta krustot ar arābu zirgu. Uzbekistānā joprojām dzīvo cilvēki, kas piekopj nomadu dzīves stilu, un viņi ir galvenie karabairas zirga audzētāji.

Mūsdienās zirgs joprojām ir Uzbekistānas cilvēku dzīves centrālais mājdzīvnieks, ar to pārvietojas gan jājot, gan iejūdzot ratos. No zirga iegūst pienu, un tas tiek izmantots arī gaļā[1]. Zirgs tiek lietots arī vietējai, nacionālai spēlei - kokpars, kurā tiek jāti karabairas zirgi, lai cīnītos ap beigtas kazas ķermeni. Spēlē ir tikai daži noteikumi, un spēlētāji bieži traumējas. Vēl uzbeki rīko arī zirgu skriešanās sacīkstes garās distancēs[1].

Ārējās saites

labot šo sadaļu