Kara (upe)
Kara (krievu: Кара) ir upe Krievijas Federācijas ziemeļos, plūst pa Jamalas Ņencu autonomā apvidus robežu ar Komi Republiku un Ņencu autonomo apvidu. Pēc Karas upes, kuras ietekas tuvumā 1736. gadā ziemoja Stepana Maligina un Alekseja Skuratova Lielās Ziemeļu ekspedīcijas rietumu grupa, nodēvēta Karas jūra.
| Kara | |
|---|---|
 | |
  izteka ieteka  ieteka  ieteka | |
| Satekupes | Mazā Kara, Lielā Kara 67°55′50″N 65°37′22″E / 67.93056°N 65.62278°E |
| Ieteka | Baidaratas līcis 69°09′59″N 64°47′11″E / 69.16639°N 64.78639°EKoordinātas: 69°09′59″N 64°47′11″E / 69.16639°N 64.78639°E |
| Baseina valstis |  Krievija
|
| Caurteces valstis | Krievija
|
| Garums | 257 km |
| Iztekas augstums | 161 m |
| Ietekas augstums | 0 m |
| Kritums | 161 m |
| Baseina platība | 13 400 km² |
 Kara Vikikrātuvē
| |
Upe sākas Polāro Urālu priekškalnē, saplūstot Mazajai Karai un Lielajai Karai. Plūst ziemeļu virzienā gar Pajhoja grēdu, vietām pa šauriem kanjoniem. Vairāki ūdenskritumi, ievērojamākais no kuriem ir 10 m augstais Buredans.[1] Lejtecē veido plašu grīvlīci, ieplūst Karas jūras Baidaratas līcī. Aizsalst oktobrī, ledus iziet jūnijā. Lejtecē kuģojama.[2] Rietumos no upes atrodas 65 km diametra Karas meteorīta krāteris.
Krasti mazapdzīvoti, vienīgā pastāvīgi apdzīvotā vieta ir Ustjkara pie upes ietekas jūrā.