Karaļmeita

Karaļmeita ir latviešu kora dziesma jauktajam korim ar Raiņa vārdiem, ko 1903. gadā sacerēja komponists Jāzeps Vītols. Tā pieder pie vēsturiski patriotiskām jauktā kora balādēm episki dramatiskā raksturā. Dziesma sākas brāzmaini, bet pašu daiļo karaļmeitu raksturo gracioza melodija.

Dziesmas "Karaļmeita" sākuma notis.

Tapšanas vēsture

1897. gadā advokātu un žurnālistu Jāni Pliekšānu apcietināja par piederību organizācijai "Jaunā strāva" un pēc ilgākas izmeklēšanas 1899. gadā izsūtīja uz Slobodsku Vjatkas guberņā. Trimdā tapa viņa pirmais dzejoļu krājums, kurā bija iekļauts arī dzejolis "Karaļmeita". Dzejas krājumu ar nosaukumu "Tālas noskaņas zilā vakarā" izdeva pēc autora atgriešanās dzimtenē 1903. gadā.

Jāzeps Vītols no 1891. gada kopā ar Jurjānu Andreju piedalījās folkloras vākšanas darbā un jau bija sacerējis balādi "Beverīnas dziedonis". No 1897. līdz 1914. gadam viņš veica recenzenta pienākumus Pēterburgas vācu avīzē “St. Petersburger Zeitung”, bija Pēterburgas latviešu kora vadītājs, kā arī mūzikas kritiķis.

Dziesma vairākkārt bijusi iekļauta Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku programmā (1931, 1948, 1977, 2003).

Dziesmas vārdi

Tanī niknā dienā Asins šļācot šķīda: Grima zemē pils un karaļmeita... Daiļā karaļmeita Sēd tur dziļā pilī, Sēd un vērpj jau seši simti gadu. Pilī dzintarsienas, Zaļa vara grīda, Gliemežgriesti, sijas tēraudzilas;

Daiļai karaļmeitai Dunošs pērkoņratiņš, Dimantspole, zibens pavedieni;

Sēd tā zelta krēslā, Acis drūmi kvēlo, Sēd un vērpj ; tai melnais suns pie kājām. Melnais suns pa laikam Norūc, paceļ galvu, Tālu augšā juzdams asins smaku...

Viņā niknā dienā, Asins šaltēm šļācot, Celsies augšā pils un karaļmeita: Karaļmeita audīs Jaunus gaismas audus - Zibens meti, audi varavīksnas. Jaunās gaismas audi, Līdzi saules segai, Silti apņems visus sāpju bērnus.