Kantabri (latīņu: cantabri) ir sena 11 cilšu savienība, kas apdzīvoja Spānijas ziemeļu piekrasti mūsdienu Kantabrijas teritorijā, Astūrijas austrumos, Kastīlijai un Leonai piegulošajos kalnu apgabalos.

Kantabru apdzīvotā teritorija Kantabrijas karu laikā.
Kantabru karavīri ar apaļajiem vairogiem un zirgu. (Stēla)

Pēc Strabona ziņām kantabri iepriekš saucās vai nu luzitāņi (t.i. bija indoeiropiešu tauta), vai arī pēc Jūlija Cēzara domām tā bija Ibērijas pussalas autohtonā tauta.

Kantabriem bija nevaldāmu un neatkarīgu kalniešu reputācija. Ilgu laiku tiem izdevās atvairīt romiešu uzbrukumus. Pirmie Romas impērijas spēki uzbruka viņiem ap 150. gadu pr.Kr. Savās "Piezīmēs par Gallijas karu" (III, 26) Cēzars aprakstīja, kā Krass izcīnīja uzvaru pār apvienoto kantabru un akvitāņu armiju, kurus viņš sauca par "radniecīgām ciltīm", kas rada šaubas par kantabru piederību ķeltibēriem (šāds uzskats ir populārs kādā Rietumeiropas vēsturnieku daļā). Pats nosaukums "kantabri" ir ligūriešu izcelsmes un nozīmē "kalnieši".[1] Kantabru cilšu nosaukumi un viņu vietējās tradīcijas arī atšķiras no kaimiņu ķeltibēriem.

Uzvarēt kantabrus izdevās vienīgi Agripam un Augustam Oktaviānam, kas personīgi piedalījās militārajās kampaņās, kas pazīstamas kā Kantabrijas kari (29—19 gados pr.Kr.), kuros kantabri un to sabiedrotie astūri tika daļēji iznīcināti. Tiberijs ieguva pirmo militāro rūdījumu karā pret kantabriem 25. gadā pr.Kr. militārā tribūna amatā.

Pēc tam kantabru zemes tika iekļautas Tarrakonas Spānijas provinces sastāvā ar ierobežotu autonomiju. Kantabri apgādāja ar rekrūšiem romiešu armijas palīgspēkus, līdzīgi, kā viņu rietumu kaimiņi, astūri. Senajā Kantabrijā atradās svina šahtas, par kurām ir maz informācijas.

Vietējie iedzīvotāji tā arī netika līdz galam romanizēti, jo pārsvarā saglabāja savu agrāro dzīvesveidu. Galīga romanizācija notika tikai pēc arābu iebrukuma Ibērijas pussalā.

Kultūrā labot šo sadaļu

Kantabru cīņai ar romiešiem Korokottas vadībā ir veltīta spāņu mākslas filma "Kantabri" (1980, režisors Pols Neši).

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Martino (1982), Roma contra Cantabros y Astures, p. 18

Ārējās saites labot šo sadaļu