Kandavas Kārļa Mīlenbaha vidusskola
Kandavas Kārļa Mīlenbaha vidusskola ir vispārizglītojoša skola, kas atrodas Skolas ielā 10, Kandavā.
| Kandavas Kārļa Mīlenbaha vidusskola | |
|---|---|
| Atrašanās vieta | |
Skolas iela 10 Kandava,  Latvija | |
| Informācija | |
| Skolas tips | vidusskola |
| Dibināta | 1945 |
| Direktors | Lāsma Millere |
| Skolēnu skaits | 390 (2022) |
| Mājaslapa | http://milenbaha-vsk.lv/ |
Izglītības progrāmmas
labot šo sadaļu- Pamatizglītības programma (kods 21011111)
- Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (kods 31011011)
- Speciālās pamatizglītības programma izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem (kods 21015611)
Vēsture
labot šo sadaļu
Zināms, ka 1847. gadā sāka darboties divklasīga Kandavas pagastskola bijušā baznīckroga telpās Sabiles ielā 8, tajā laikā skolā mācījās arī vēlākais valodnieks Kārlis Mīlenbahs. 1875. gadā skolā mācījās 111 skolēni. Pēc Latvijas brīvības cīņu beigām 1920. gadā uz Kandavas pilsētas skolas bāzes izveidoja Apvienoto sešklasīgo pamatskolu Lielajā ielā 9, bet Sabiles ielas ēkā darbojās pirmsskola. 1925./26. mācību gadā pamatskolā mācījās 301 skolēns un strādāja 8 skolotāji. 1936. gada 6. septembrī iesvētīja jaunu skolas ēku Ozolu ielā 3, kuras projektu izstrādāja arhitekts Frīdrihs Skujiņš. Tolaik Kārļa Mīlenbaha vārdā nosauktajā skolā mācījās 352 skolēni un tajā strādāja 9 skolotāji direktora Pētera Kalniņa vadībā.
Latvijas PSR laikā 1945. gada rudenī to pārdēvēja par Kandavas vidusskolu, mācības gan latviešu, gan krievu plūsmā notika arī citās ēkās Lielā (tolaik Padomju) ielā 27, Dārza ielā 6 un Štempeļmuižā. Pusdienas gāja ēst uz Dārza ielu 3, bet fizkultūra notika Ozolu ielā. 1978. gada 1. septembrī atklāja jaunu skolas ēku Skolas ielā 10.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1996. gadā skolai atjaunoja Kārļa Mīlenbaha vārdu, veco skolas ēku Zīļu (Ozolu) ielā 2 kā arhitektūras pieminekli iekļāva Eiropas kultūras mantojuma aizsargājamo objektu sarakstā.[1]
Direktori
labot šo sadaļu- Jānis Grīnbergs (1949 – 1950)
- Otto Ozols (1950 – 1951)
- Jānis Bukolds (1951 – 1952)
- Otto Ozols (1952 – 1957)
- Aina Seiksta (1957 – 1959)
- Harijs Andersons (1959 – 1962)
- Jānis Muča (1962 – 1971)
- Veronika Šīrina (1971 – 1972)
- Imants Brūveris (1972 – 1984)
- Ivars Vēciņš (1984 – 1987)
- Arvīds Driķis (1987 – 1989)
- Aivars Galviņš (1989 – 1999)
- Vēsma Grugule (1999 – 2012)
- Daiga Puga (2012 - 2023)
- Uģis Brūklene (2023 – 2024)
- Lāsma Millere (2024 –)