Kanādas provinces un teritorijas
Kanādas provinces un teritorijas ir pirmā līmeņa Kanādas administratīvais iedalījums. Šajā līmenī ir 10 provinces un 3 teritorijas, kas visas kopā veido pasaules otru lielāko valsti. Galvenā atšķirība starp Kanādas provincēm un teritorijām ir šāda: provinces saņem tiešas pilnvaras no monarhijas, kamēr teritoriju pilnvaras izdod Kanādas federālā valdība. Līdz ar to provincēm ir lielākas politiskās pilnvaras.
Kanādas provinces un teritorijas administratīvi sīkāk dalās 3642 Kanādas pašvaldībās, kas ir Kanādas otrā līmeņa administratīvais iedalījums
Iedalījuma vēsturiskā attīstība
labot šo sadaļuOntārio, Kvebeka, Ņūbransvika un Jaunskotija ir tās provinces, kas 1867. gada 1. jūlijā izveidoja federāciju un pakāpeniski ieguva suverenitāti no Lielbritānijas un Īrijas Apvienotās Karalistes. Nākamo sešu gadu laikā tām pievienojās Manitoba, Britu Kolumbija un Prinča Edvarda Sala.
Hudzona līča kompānija līdz 1870. gadam pārvaldīja lielas platības Kanādas rietumos, līdz tā šīs zemes nodeva Kanādas valdībai. Mūsdienās tā ir daļa no Ziemeļrietumu Teritorijām. 1905. gada 1. septembrī Ziemeļrietumu teritoriju daļa dienvidos no 60° paralēles kļuva par Albertas un Saskačevanas provincēm. 1869. gadā vēlēšanās tika izlemts, ka Ņūfaundlenda joprojām būs britu teritorija, jo vietējie iedzīvotāji baidījās no pārmērīgas Kanādas dominances.
1907. gadā Ņūfaundlenda un Labradora ieguva domīnijas statusu. 1948. gada referendumā ar nelielu pārsvaru tika izlemts, ka Ņūfaundlenda un Labradora būs Kanādas sastāvā, 1949. gadā tās kļuva par Kanādas desmito provinci.
Iedalījums
labot šo sadaļuProvinces
labot šo sadaļu| Karte | Karogs | Ģerbonis | Province | Provinces nosaukums angļu valodā |
Galvaspilsēta[1] | Lielākā pilsēta[2] | Izveidota | Platība (km²)[3] | Iedz.sk. (2014)[4] | ISO 3166-2 |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
 |
 |
 |
Alberta | Alberta | Edmontona | Kalgari | 1905. gada 1. septembris | 661 848 | 4 121 700 | CA-AB |
 |
 |
 |
Britu Kolumbija | British Columbia | Viktorija | Vankūvera | 1871. gada 20. jūlijs | 944 735 | 4 631 300 | CA-BC |
 |
 |
 |
Jaunskotija | Nova Scotia | Helifeksa | Helifeksa | 1867. gada 1. jūlijs | 55 284 | 942 700 | CA-NS |
 |
 |
 |
Kvebeka | Quebec | Kvebeka | Monreāla | 1867. gada 1. jūlijs | 1 542 056 | 8 214 700 | CA-QC |
 |
 |
 |
Manitoba | Manitoba | Vinipega | Vinipega | 1870. gada 15. jūlijs | 647 797 | 1 282 000 | CA-MB |
 |
 |
 |
Ņūbransvika | New Brunswick | Frederiktona | Sentdžona | 1867. gada 1. jūlijs | 72 908 | 753 900 | CA-NB |
 |
 |
 |
Ņūfaundlenda un Labradora | Newfoundland and Labrador | Sentdžonsa | Sentdžonsa | 1949. gada 31. marts | 405 212 | 527 000 | CA-NL |
 |
 |
 |
Ontārio | Ontario | Toronto | Toronto | 1867. gada 1. jūlijs | 1 076 395 | 13 678 700 | CA-ON |
.svg) |
 |
 |
Prinča Edvarda Sala | Prince Edward Island | Šarlotauna | Šarlotauna | 1873. gada 1. jūlijs | 5 660 | 146 300 | CA-PE |
 |
 |
 |
Saskačevana | Saskatchewan | Ridžaina | Saskatūna | 1905. gada 1. septembris | 651 036 | 1 125 400 | CA-SK |
Teritorijas
labot šo sadaļu| Karte | Karogs | Ģerbonis | Teritorija | Teritorijas nosaukums angļu valodā |
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta)[1] | Izveidota | Platība (km²)[3] | Iedz.sk. (2014)[4] | ISO 3166-2 |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
 |
 |
 |
Jukona | Yukon | Vaithorsa | 1898. gada 13. jūlins | 482 443 | 33 897 | CA-YT |
 |
 |
 |
Nunavuta | Nunavut | Ikaluita | 1999. gada 1. aprīlis | 2 093 190 | 31 906 | CA-NU |
 |
 |
 |
Ziemeļrietumu Teritorijas | Northwest Territories | Jelounaifa | 1870. gada 15. jūlijs | 1 346 106 | 1 183 085 | CA-NT |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Provinces and Territories». Government of Canada. 2013. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 9. februārī. Skatīts: 2013. gada 6. augusts.
- ↑ Place name. «Census Profile». Statistic Canada, 2013. Skatīts: 2013. gada 6. augusts.
- ↑ 3,0 3,1 «Land and freshwater area, by province and territory». Statistics Canada. 2005. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 24. maijā. Skatīts: 2013. gada 4. augusts.
- ↑ 4,0 4,1 «Population by year, by province and territory (2010-2014) in thousands». Statistic Canada.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kanādas provinces un teritorijas.
