Kanādas administratīvais iedalījums

Kanādas administratīvais iedalījums ir Kanādas valsts administratīvi teritoriālais iedalījums no viena (Jukona) līdz pat četriem līmeņiem. Augstāko jeb pirmā līmeņa administratīvo iedalījumu veido Kanādas provinces un teritorijas. Kopā ir 10 provinces un 3 teritorijas, kas visas kopā veido pasaules otru lielāko valsti. Galvenā atšķirība starp Kanādas provincēm un teritorijām ir šāda: provinces saņem tiešas pilnvaras no monarhijas, kamēr teritoriju pilnvaras izdod Kanādas federālā valdība. Līdz ar to provincēm ir lielākas politiskās pilnvaras. Provinces un teritorijas sīkāk iedalās 3642 Kanādas pašvaldībās, kas ir otrā līmeņa administratīvais iedalījums.

Pēc platības lielākā Kanādas administratīvā iedalījuma vienība ir Nunavuta (2 093 190 km²), bet mazākā — Prinča Edvarda Sala (5 660 km²). Pēc iedzīvotāju skaita visvairāk dzīvo Ontārio (13 678 700 iedzivotāji), bet vismazāk — Jukona (33 897 iedzivotāji).

Iedalījuma vēsturiskā attīstība

Ontārio, Kvebeka, Ņūbransvika un Jaunskotija ir tās provinces, kas 1867. gada 1. jūlijā izveidoja federāciju un pakāpeniski ieguva suverenitāti no Lielbritānijas. Nākamo sešu gadu laikā tām pievienojās Manitoba, Britu Kolumbija un Prinča Edvarda sala.

Hudzona līča kompānija līdz 1870. gadam pārvaldīja lielas platības Kanādas rietumos, līdz tā nodeva šīs zemes Kanādas valdībai. Mūsdienās tā ir daļa no Ziemeļrietumu teritorijām. 1905. gada 1. septembrī Ziemeļrietumu teritoriju daļa dienvidos no 60° paralēles kļuva par Albertas un Saskačevanas provincēm.1869. gadā vēlēšanās tika izlemts, ka Ņūfaundlenda joprojām būs britu teritorija, jo vietējie iedzīvotāji baidījās no pārmērīgas Kanādas dominances.

1907. gadā Ņūfaundlenda un Labradora ieguva domīnijas statusu. Tikai 1948. gada referendumā ar nelielu pārsvaru tika izlemts, ka Ņūfaundlenda un Labradora būs Kanādas sastāvā, 1949. gadā tās kļuva par Kanādas desmito provinci.

Administratīvo līmeņu shēma

1. līmenis	2. līmenis
10 provinces	3642 pašvaldības
3 teritorijas	3642 pašvaldības

Pirmā līmeņa administratīvais iedalījums

Pamatraksts: Kanādas provinces un teritorijas

Ziemeļrietumu
Teritorijas

Ņūfaundlenda
un Labradora

Kvebeka

Alberta

Manitoba

Amerikas Savienotās Valstis

ASV

Grenlande

Islande

Provinces

Province	Provinces nosaukums angļu valodā	Galvaspilsēta^[1]	Lielākā pilsēta^[2]	Izveidota	Platība (km²)^[3]	Iedz.sk. (2014)^[4]	ISO 3166-2
Alberta	Alberta	Edmontona	Kalgari	1905. gada 1. septembris	&0000000000661848000000661 848	&00000000041217000000004 121 700	CA-AB
Britu Kolumbija	British Columbia	Viktorija	Vankūvera	1871. gada 20. jūlijs	&0000000000944735000000944 735	&00000000046313000000004 631 300	CA-BC
Jaunskotija	Nova Scotia	Helifeksa	Helifeksa	1867. gada 1. jūlijs	&000000000005528400000055 284	&0000000000942700000000942 700	CA-NS
Kvebeka	Quebec	Kvebeka	Monreāla	1867. gada 1. jūlijs	&00000000015420560000001 542 056	&00000000082147000000008 214 700	CA-QC
Manitoba	Manitoba	Vinipega	Vinipega	1870. gada 15. jūlijs	&0000000000647797000000647 797	&00000000012820000000001 282 000	CA-MB
Ņūbransvika	New Brunswick	Fredriktona	Sentdžona	1867. gada 1. jūlijs	&000000000007290800000072 908	&0000000000753900000000753 900	CA-NB
Ņūfaundlenda un Labradora	Newfoundland and Labrador	Sentdžonsa	Sentdžonsa	1949. gada 31. marts	&0000000000405212000000405 212	&0000000000527000000000527 000	CA-NL
Ontārio	Ontario	Toronto	Toronto	1867. gada 1. jūlijs	&00000000010763950000001 076 395	&000000001367870000000013 678 700	CA-ON
Prinča Edvarda Sala	Prince Edward Island	Šarlotauna	Šarlotauna	1873. gada 1. jūlijs	&00000000000056600000005 660	&0000000000146300000000146 300	CA-PE
Saskačevana	Saskatchewan	Ridžaina	Saskatūna	1905. gada 1. septembris	&0000000000651036000000651 036	&00000000011254000000001 125 400	CA-SK

Teritorijas

Teritorija	Teritorijas nosaukums angļu valodā	Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta)^[1]	Izveidota	Platība (km²)^[3]	Iedz.sk. (2014)^[4]	ISO 3166-2
Jukona	Yukon	Vaithorsa	1898. gada 13. jūlijs	&0000000000482443000000482 443	&000000000003389700000033 897	CA-YT
Nunavuta	Nunavut	Ikaluita	1999. gada 1. aprīlis	&00000000020931900000002 093 190	&000000000003190600000031 906	CA-NU
Ziemeļrietumu Teritorijas	Northwest Territories	Jelounaifa	1870. gada 15. jūlijs	&00000000013461060000001 346 106	&00000000011830850000001 183 085	CA-NT

Otrā līmeņa administratīvais iedalījums

Trešā līmeņa administratīvais iedalījums

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 «Provinces and Territories». Government of Canada. 2013. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 9. februārī. Skatīts: 2013. gada 6. augusts.
↑ Place name. «Census Profile». Statistic Canada, 2013. Skatīts: 2013. gada 6. augusts.
↑ ^3,0 ^3,1 «Land and freshwater area, by province and territory». Statistics Canada. 2005. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 24. maijā. Skatīts: 2013. gada 4. augusts.
↑ ^4,0 ^4,1 «Population by year, by province and territory (2010-2014) in thousands». Statistic Canada.

[canada1-1] 1,0 ^1,1 «Provinces and Territories». Government of Canada. 2013. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 9. februārī. Skatīts: 2013. gada 6. augusts.

[2] Place name. «Census Profile». Statistic Canada, 2013. Skatīts: 2013. gada 6. augusts.

[StatsCan-3] 3,0 ^3,1 «Land and freshwater area, by province and territory». Statistics Canada. 2005. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 24. maijā. Skatīts: 2013. gada 4. augusts.

[pop-4] 4,0 ^4,1 «Population by year, by province and territory (2010-2014) in thousands». Statistic Canada.

[1]

[2]

[3]

[4]