Kanādas administratīvais iedalījums

Kanādas administratīvais iedalījums ir Kanādas valsts administratīvi teritoriālais iedalījums no viena (Jukona) līdz pat četriem līmeņiem. Augstāko jeb pirmā līmeņa administratīvo iedalījumu veido Kanādas provinces un teritorijas. Kopā ir 10 provinces un 3 teritorijas, kas visas kopā veido pasaules otru lielāko valsti. Galvenā atšķirība starp Kanādas provincēm un teritorijām ir šāda: provinces saņem tiešas pilnvaras no monarhijas, kamēr teritoriju pilnvaras izdod Kanādas federālā valdība. Līdz ar to provincēm ir lielākas politiskās pilnvaras. Provinces un teritorijas sīkāk iedalās 3642 Kanādas pašvaldībās, kas ir otrā līmeņa administratīvais iedalījums.

Kanādas novietojums

Pēc platības lielākā Kanādas administratīvā iedalījuma vienība ir Nunavuta (2 093 190 km²), bet mazākā — Prinča Edvarda Sala (5 660 km²). Pēc iedzīvotāju skaita visvairāk dzīvo Ontārio (13 678 700 iedzivotāji), bet vismazāk — Jukona (33 897 iedzivotāji).

Iedalījuma vēsturiskā attīstība labot šo sadaļu

Ontārio, Kvebeka, Ņūbransvika un Jaunskotija ir tās provinces, kas 1867. gada 1. jūlijā izveidoja federāciju un pakāpeniski ieguva suverenitāti no Lielbritānijas. Nākamo sešu gadu laikā tām pievienojās Manitoba, Britu Kolumbija un Prinča Edvarda sala.

Hudzona līča kompānija līdz 1870. gadam pārvaldīja lielas platības Kanādas rietumos, līdz tā nodeva šīs zemes Kanādas valdībai. Mūsdienās tā ir daļa no Ziemeļrietumu teritorijām. 1905. gada 1. septembrī Ziemeļrietumu teritoriju daļa dienvidos no 60° paralēles kļuva par Albertas un Saskačevanas provincēm.1869. gadā vēlēšanās tika izlemts, ka Ņūfaundlenda joprojām būs britu teritorija, jo vietējie iedzīvotāji baidījās no pārmērīgas Kanādas dominances.

1907. gadā Ņūfaundlenda un Labradora ieguva domīnijas statusu. Tikai 1948. gada referendumā ar nelielu pārsvaru tika izlemts, ka Ņūfaundlenda un Labradora būs Kanādas sastāvā, 1949. gadā tās kļuva par Kanādas desmito provinci.

Administratīvo līmeņu shēma labot šo sadaļu

1. līmenis 2. līmenis
10 provinces 3642 pašvaldības
3 teritorijas

Pirmā līmeņa administratīvais iedalījums labot šo sadaļu

Provinces labot šo sadaļu

Karte Karogs Ģerbonis Province Provinces
nosaukums
angļu valodā
Galvaspilsēta[1] Lielākā pilsēta[2] Izveidota Platība (km²)[3] Iedz.sk. (2014)[4] ISO 3166-2
      Alberta Alberta Edmontona Kalgari 1905. gada 1. septembris &0000000000661848000000661 848 &00000000041217000000004 121 700 CA-AB
      Britu Kolumbija British Columbia Viktorija Vankūvera 1871. gada 20. jūlijs &0000000000944735000000944 735 &00000000046313000000004 631 300 CA-BC
      Jaunskotija Nova Scotia Helifeksa Helifeksa 1867. gada 1. jūlijs &000000000005528400000055 284 &0000000000942700000000942 700 CA-NS
      Kvebeka Quebec Kvebeka Monreāla 1867. gada 1. jūlijs &00000000015420560000001 542 056 &00000000082147000000008 214 700 CA-QC
      Manitoba Manitoba Vinipega Vinipega 1870. gada 15. jūlijs &0000000000647797000000647 797 &00000000012820000000001 282 000 CA-MB
      Ņūbransvika New Brunswick Fredriktona Sentdžona 1867. gada 1. jūlijs &000000000007290800000072 908 &0000000000753900000000753 900 CA-NB
      Ņūfaundlenda un Labradora Newfoundland and Labrador Sentdžonsa Sentdžonsa 1949. gada 31. marts &0000000000405212000000405 212 &0000000000527000000000527 000 CA-NL
      Ontārio Ontario Toronto Toronto 1867. gada 1. jūlijs &00000000010763950000001 076 395 &000000001367870000000013 678 700 CA-ON
      Prinča Edvarda Sala Prince Edward Island Šarlotauna Šarlotauna 1873. gada 1. jūlijs &00000000000056600000005 660 &0000000000146300000000146 300 CA-PE
      Saskačevana Saskatchewan Ridžaina Saskatūna 1905. gada 1. septembris &0000000000651036000000651 036 &00000000011254000000001 125 400 CA-SK

Teritorijas labot šo sadaļu

Karte Karogs Ģerbonis Teritorija Teritorijas nosaukums
angļu valodā
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta)[1] Izveidota Platība (km²)[3] Iedz.sk. (2014)[4] ISO 3166-2
      Jukona Yukon Vaithorsa 1898. gada 13. jūlijs &0000000000482443000000482 443 &000000000003389700000033 897 CA-YT
      Nunavuta Nunavut Ikaluita 1999. gada 1. aprīlis &00000000020931900000002 093 190 &000000000003190600000031 906 CA-NU
      Ziemeļrietumu Teritorijas Northwest Territories Jelounaifa 1870. gada 15. jūlijs &00000000013461060000001 346 106 &00000000011830850000001 183 085 CA-NT

Otrā līmeņa administratīvais iedalījums labot šo sadaļu

Trešā līmeņa administratīvais iedalījums labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 «Provinces and Territories». Government of Canada. 2013. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 9. februārī. Skatīts: 2013. gada 6. augusts.
  2. Place name. «Census Profile». Statistic Canada, 2013. Skatīts: 2013. gada 6. augusts.
  3. 3,0 3,1 «Land and freshwater area, by province and territory». Statistics Canada. 2005. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 24. maijā. Skatīts: 2013. gada 4. augusts.
  4. 4,0 4,1 «Population by year, by province and territory (2010-2014) in thousands». Statistic Canada.