Kaliteja
Kaliteja (grieķu: Καλλιθέα; tulkojumā — labais skats) ir astotā lielākā pašvaldība un pilsēta Grieķijā un ceturtā lielākā pašvaldība Atēnu urbānajā teritorijā (aiz Atēnām, Pirejas un Peristeri). Turklāt tā ir otrā visblīvāk apdzīvotā pašvaldība Grieķijā ar iedzīvotāju blīvumu 21 192 iedz./km2. Kalitejas platība ir 4.749 km2.[1]
Kaliteja | ||
---|---|---|
pilsēta | ||
Καλλιθέα | ||
![]() | ||
| ||
Koordinātas: 37°57′N 23°42′E / 37.950°N 23.700°EKoordinātas: 37°57′N 23°42′E / 37.950°N 23.700°E | ||
Valsts |
![]() | |
Reģions | Atika | |
Reģionālā vienība | Dienvidatēna | |
Administrācija | ||
• Mērs | Dimitris Karnavs | |
Platība | ||
• Kopējā | 4,749 km2 | |
Augstums | 25 m | |
Iedzīvotāji (2011) | ||
• kopā | 100 641 | |
• blīvums | 21 192/km² | |
Laika josla | EET (UTC+2) | |
• Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | |
Pasta indekss | 176 xx | |
Mājaslapa |
www | |
![]() |
Kalitejas centrs (Davaki laukums) atrodas 3 kilometru uz dienvidiem no Atēnu pilsētas centra (Sintagma laukuma) un 3 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Pirejas. Kaliteja stiepjas no Filopapu un Sikelokas pakalniem ziemeļos līdz Falerona līcim dienvidos.
Kalitejas pilsētas izveidošanas plāni tika oficiāli apstiprināti 1884. gada decembrī.
1896. un 2004. gada vasaras olimpiskās spēlesLabot
Netālu no pilsētas centra tika uzcelta šautuve Skopeftirions, lai tajā organizētu 1896. gada vasaras olimpisko spēļu šaušanas sacensības. Skopeftirions atrodās 2 kilometrus uz ziemeļiem no Panatinaiko stadiona un 2 kilometrus dienvidrietumos virzienā no Neo Falirona velodroma (šobrīd Karaiskaki stadions).[2]
2004. gada olimpiskajās spēlēs Kalitejas apkārtnē Faliro sporta paviljona arēnā tika rīkotas tekvondo un rokasbumbas sacensības. Kā arī pludmales volejbols, kas tika aizvadīts Olimpiskajā pludmales volejbola centrā Kalitejas līcī.
Pilsētas attīstībaLabot
Starp abām olimpiskajām spēlēm 1896. un 2004. gadā Kalitejas pilsēta strauji attīstījās. 1910. gadā pilsētā tika uzbūvēts tramvaju depo, pēc tam sekoja Harokopiosa augstskola (1925. gadā) un Panteisa politisko zinātņu augstskola (1928. gadā).
20. gadsimta 20. gados pilsētu pārpludināja tūkstošiem bēgļu pēc grieķu-turku kara (1919—1922). Šie bēgļi Kalitejā galvenojārt ieradās no Melnās jūras dienvidiem un senajām Grieķijas pilsētām tagadējās Turcijas teritorijā. Pirmie bēgļi sākotnēji apmetās netālu no Skopeftiriona šautuves. Skopeftirionā līdz 1941. gadam bija skola, bet pēc nacistu okupācijas to pārveidoja par cietumu. Kalitejas cietums tika nojaukts 1966. gadā.
Deviņdesmitojos gados pēc Padomju Savienības sabrukuma uz Kaliteju, no Melnās jūras autrumu piekrastes, Kaukāza augstienes Gruzijā kā arī no tālākajām grieķu apmetnēm Kazahstānā un Uzbekistānā, ieradās jauns grieķu imitrantu vilnis.
KultūraLabot
Dienvidu Kaliteja ir saistīta ar grieķu tautas mūzikas attīstību, īpaši ar rebetikas un vēlāk arī laiko attīstību.
Skatīt arīLabot
AtsaucesLabot
- ↑ «Population & housing census 2001 (incl. area and average elevation)» (grieķu). National Statistical Service of Greece. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-09-21.
- ↑ 1896 Summer Olympic official report. Archived 2008. gada 27. maijā, Wayback Machine vietnē. Volume 2. pp. 83-4.
Ārējās saitesLabot
- Municipality of Kallithea
- Panteion University
- Harokopion University
- Kallithea FC Archived 2020. gada 16. septembrī, Wayback Machine vietnē.
- Esperos sports club