Kaitējumu mazinoši pasākumi

Kaitējumu mazinoši pasākumi ir virkne publiskās veselības prakšu, kas ir ieviesta, lai mazinātu potenciālās kaitnieciskās sekas dažādai cilvēku uzvedībai, gan legālai, gan nelegālai. Galvenokārt šīs prakses attiecina uz psihotropo vielu lietošanu un seksu.

Šo pasākumi kritiķi uzskata, ka pieciešot riskantas vai nelegālas aktivitātes tiek sūtīts nepareizs signāls sabiedrībai, ka šīs aktivitātes ir atbalstāmas, tāpat ir uzskats, ka šīs prakses neveicina kaitējuma mazināšanu ilgtermiņā.

Psihotropās vielas

Šļirču apmaiņas programmas mazina risku heroīna un citu narkotiku lietotājiem dalīt šļirces savā starpā un izmantot tās vairākkārt. Dalīšanās ar šļircēm veicina bīstamu infekciju kā HIV un C hepatīta izplatību narkotiku lietotāju vidū.

Opioīdu aizstājējterapija ir medicīniska procedūra, kur heroīna vietā tā lietotājiem tiek piedāvātas citas narkotikas ar garāku un mazāk eiforisku iedarbību kā metadons un bufrenorfīns — tās tiek ievadītas medicīnas darbinieku uzraudzībā. Cita veida terapija ir heroīna injicēšanas nomainīšana ar heroīnu tablešu formā.

Atsevišķas vietas piedāvā arī citu psihotropo vielu aizstājējterapiju. Piemēram, Toronto kļuva par pirmo pilsētu, kur bezpajumtniekiem tiek piedāvāta bezmaksas glāze vīna reizi stundā, paliekot patversmē pa nakti, lai novērstu bezpajumtnieku apreibināšanos ar zobu skalojamajiem līdzekļiem, odekoloniem un dažādiem alkoholu saturošiem industriāliem produktiem.

Adatu un šļirču apmaiņas programma, kā arī opioīdu aizstājējterapija ir divi galvenie kaitējumu mazinošie pasākumi primārās veselības aprūpē. Atsevišķās valstīs ir ieviestas drošu injekciju vietas, kur narkotiku lietotājiem tiek piedāvāta higiēnas normām atbilstoša un no stresa brīva vide, lai veiktu narkotiku uzņemšanu. Tajās atrodas sterils injekciju aprīkojums, informācija par vielām un medicīnas personāls. Tāpat atsevišķās vietās tiek piedāvātas bezmaksas taksometra programmas alkohola lietotājiem, lai novērstu transportlīdzekļu vadīšanu dzērumā.

Sekss

Daudzās skolās ir ieviesta droša seksa izglītība pusaudžiem un vēl pusaudžu vecumu nesasniegušiem skolēniem, kas jau varētu stāties seksuālās aktivitātēs. Tā kā daudzi uzsāk seksuālās aktivitātes tieši pusaudžu vecumā, tiek īpaši uzsvērta aizsarglīdzekļu kā prezervatīvu nozīme, lai novērstu nevajadzīgu grūtniecību un seksuāli transmisīvu slimību izplatību.

Kopš 1999. gada vairākas valstis, piemēram, Vācija (2002) un Jaunzēlande (2003), ir legalizējušas prostitūciju.