Kēniggrecas kauja jeb Sadovas kauja (vācu: Schlacht bei Königgrätz, čehu: Bitva u Hradce Králové) bija izšķirošā kauja Austrijas—Prūsijas kara laikā. Tā notika uz ziemeļaustrumiem no Kēniggrecas (mūsdienu Hradeckrāloves).

Kēniggrecas kauja
Daļa no Austrijas—Prūsijas kara
Datums1866. gada 3. jūlijā
Vieta50°16′N 15°45′E / 50.27°N 15.75°E / 50.27; 15.75Koordinātas: 50°16′N 15°45′E / 50.27°N 15.75°E / 50.27; 15.75
Iznākums prūšu uzvara
Karotāji
Valsts karogs: Prūsijas karaliste Prūsijas karaliste Valsts karogs: Austrijas impērija Austrijas impērija
Saksijas karaliste
Komandieri un līderi
Valsts karogs: Prūsijas karaliste Helmuts fon Moltke
Valsts karogs: Prūsijas karaliste Prūsijas Frīdrihs Kārlis
Valsts karogs: Prūsijas karaliste Kroņprincis Frederiks
Valsts karogs: Austrijas impērija Ludvigs fon Bēnedeks
Kroņprincis Alberts
Spēks

Valsts karogs: Prūsijas karaliste 220 984[1]

702 lielgabali

215 000 austriešu
23 000 sakšu

650 lielgabalu
Zaudējumi
Valsts karogs: Prūsijas karaliste 8 975 44 200
Kēniggrecas kauja (Čehija)
Kēniggrecas kauja
Vieta starp Čehija
Kēniggrecas kauja (Eiropa)
Kēniggrecas kauja
Vieta starp Čehija

Kaujas iznākumu Prūsijas labā lielā mērā noteica prūšu kājnieku manevrēšanas spējas un labāki ieroči (prūšiem bruņojumā bija modernās Dreizes šautenes), kā arī austriešu armijas daudznacionālais sastāvs — kaujas otrajā pusē tūkstošiem rumāņu un itāļu dezertēja.

Kavalērijas sadursme Kēniggrecas kaujā(Aleksandrs fon Bensa, 1866).

Kaujas iznākums labot šo sadaļu

Kēnigsgrecas kauja bija izšķirošā Austrijas-Prūsijas kara kauja 1866. gadā. Pēc kaujas ģenerālis L. Bēnedeks atvilka savas armijas paliekas uz Olomoucu, tā nosedzot ceļu uz Ungāriju, bet Vīni atstājot bez pienācīgas aizsardzības. Lai gan Austrijas impērijai joprojām bija militāras spējas pretoties, tomēr mazāk nekā mēnesi pēc kaujas tika parakstīts miera līgums, kas izbeidza šo karu.

Kēnigsgrecas kaujai bija nozīmīga loma militārās mākslas attīstībā.Tā pierādīja ar aizslēgu lādējamo šauteņu nenoliedzamo pārākumu pār caur stobru lādējamiem štuceriem, parādīja iespēju efektīvi izmantot manevrus un aptvert lielas karaspēka masas pat ienaidnieka tiešā tuvumā. Šo pieredzi konceptualizēja Prūsijas militārās mākslas skola, galvenokārt A. Šlīfens, un pēc tam veiksmīgi izmantoja 20. gadsimta karos.

1866. gada jūlijā pēc uzvaras pie Kēnigsgrecas Leipcigas ģeogrāfijas profesors Oskars Pešels laikrakstā "Zagranica", kuru viņš rediģēja, rakstīja: "Sabiedrības izglītošanai karā ir izšķiroša nozīme. Kad prūši sakāva austriešus, tā bija prūšu skolotāja uzvara pār austriešu skolas skolotāju".

Literatūra labot šo sadaļu

  • Мерников А. Г., Спектор А. А. Всемирная история войн. — Минск, 2005.
  • Шлиффен А. Канны = Cannae. — М.: Воениздат, 1938. — 250 с.
  • Barry, Q. The Road to Königgrätz: Helmuth von Moltke and the Austro-Prussian War 1866 (англ.). — Solihull: Helion, 2009. — ISBN 978-1-906033-37-8.
  • Bucholz, Arden. Moltke and the German Wars, 1864–1871 (неопр.). — New York: Palgrave, 2001. — (European History in Perspective). — ISBN 0-333-68758-2.
  • Craig, Gordon A. (англ.)рус.. The Battle of Königgrätz : Prussia's Victory Over Austria, 1866 (англ.). — illustrated. — University of Pennsylvania Press, 2003. — ISBN 978-0-8122-1844-2.

Ārējās saites labot šo sadaļu


Atsauces labot šo sadaļu

  1. Prussian General Staff (1872). The Campaign of 1866 in Germany. Translated by Colonel von Wright; Henry M. Hozier. London: Clowes & Sons.