Kārlis Gustavs Renšilds (zviedru: Carl Gustav Rehnskiöld, dzimis 1651. gada 6. augustā, miris 1722. gada 29. janvārī) bija zviedru feldmaršals, viens no tuvākajiem Zviedrijas karaļa Kārļa XII līdzgaitniekiem.
Dzimis Štrālzundē, Zviedru Pomerānijā. Studēja Lundas universitātē, kur viņa skolotājs bija Samuels fon Pūfendorfs (Samuel von Pufendorf, 1632—1694). 1673. gadā iestājās Zviedrijas karadienestā. Piedalījās Skones karā un pēc kara kļuva par Skones ģenerālgubernatoru. Lielā Ziemeļu karā kopā ar Kārli XII vai viens pats piedalījās gandrīz visās būtiskajās kara kaujās, to starpā Narvas kaujā, Daugavas kaujā, kā arī faktiski komandēja zviedru spēkus Poltavas kaujā, kurā tika sagūstīts. 1718. gadā tika atbrīvots un ieradās pie Haldenes Norvēģijā īsi pirms tam, kad tur krita Kārlis XII. Vēlāk bija karaspēka komandieris Rietumzviedrijā, miris 1722. gadā.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kārlis Gustavs Renšilds.
