Kārlis Bruno Doss (vācu: Bruno Doss; 1861−1919) bija vācu ģeologs, Rīgas Politehniskā institūta profesors. Rīgas Dabaspētnieku biedrības loceklis.

Rīgas Politehniskā institūta profesors Kārlis Bruno Doss.

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1861. gada 1. novembrī Auerbahā (Auerbach) Saksijā, studēja ģeoloģiju un mineraloģiju Minhenes un Leipcigas Universitātēs, 1886. gadā ieguva Leipcigas Universitātes Dr.phil. zinātnisko grādu.

1889. gadā Doss kļuva par Rīgas Politehnikuma docentu, 1890. gadā viņu ievēlēja par Rīgas Dabaspētnieku biedrības (RDP) locekli, biedrībā viņš nolasīja 58 lekcijas un ziņojumus, kas bieži izraisīja aktīvas debates. 1900. gada viņu ievēlēja par Rīgas Politehniskā institūta profesoru.

1909. gadā viņš veica Moricsalas augsnes pētījumus, 1913. gadā kļuva par RDP valdes vicepriekšsēdētāju. Pēc Pirmā pasaules kara sākuma 1914. gadā bija spiests pamest Latviju. Pēc tam, kad Vācijas armija 1917. gada septembrī ieņēma Rīgu, RDP viņu ievēlēja par goda biedru. Miris Drēzdenē 1919. gada 28. maijā.[1]

No uzskaitītajām 103 publikācijām 72 veltītas ģeoloģiskajiem pētījumiem Austrumbaltijā. Doss vairāk ir pievērsies kvartārģeoloģijai, apskatot dažādu leduslaikmeta veidojumu — drumlinu, osu, kāpu, gala morēnu, ezeru ieplauku izcelsmi. Pētīja Rīgas un tās apkārtnes nogulumus, kā arī Kangaru osu izcelsmi, Kaņiera ezera dūņu balneoloģiskās īpašības, kā arī pētīja Daugavas ielejas ģeoloģisko griezumu pie Rīgas. Viņa pētījuma lokā nonāca gan Misas (Baldones) meteorīts, gan devona smilšakmeņi un sāls kristālu pseidomorfozes dolomītos, gan Moricsalas augsnes, gan pētījumi par naftas iegulu iepējamību Latvijā, sakarā ar eļļainu plankumu parādīšanos Smārdes dzirnavu dīķī. Ģeoloģiskas intereses vadīts viņš apmeklēja Krieviju, kur veica paleontoloģiskos un mineraloģiskos pētījumus, atklājot pat jaunu minerālu melnikovītu.

  • Der Meteorit von Misshof in Kurland. In: Arbeiten des Naturforscher-Vereins zu Riga: 7: 1-68. (1891)
  • Über die Entstehung der diluvialen Hügellandschaft der Ostseeprovinzen und über die im Gipslager von Dünhof vorkommenden Riesenkessel (Strudellöcher). In: Korrespondenzblatt des Naturforschenden Vereins zu Riga. 36. Band, S. 49—51 (1893)
  • Zur Geologie der Jungfernhofschen Seen und ihrer Umgebung in Livland. In: Korrespondenzblatt des Naturforschenden Vereins zu Riga. 38. Band, S. 117—126 (1895)
  • Über die Åsar von St. Matthiä in Livland. In: Korrespondenzblatt des Naturforschenden Vereins zu Riga. 38. Band, S. 126—1 (1895)34
  • Die geologische Natur der Kanger im Rigaschen Kreise, unter Berücksichtigung ihrer weiteren Umgebung. In: Festschrift des Naturforscher-Vereins zu Riga in Anlass seines 50jährigen Bestehens am 27. März (8. April) 1895. Riga: W. F. Häcker, 1895, S. 161—260
  • Über das Vorkommen von Drumlins in Livland. In: Zeitschrift der Deutschen geologischen Gesellschaft. 48. Band (1896), S. 1—13
  • Etymologisches über die Kanger, sowie einige Worte über den Dünenbezirk nordöstlich Rodenpois in Livland. In: Korrespondenzblatt des Naturforschenden Vereins zu Riga. 39. Band (1896), S. 25—30
  • Über einige Besonderheiten bei Dünen in Rigas weiterer Umgebung. In: Korrespondenzblatt des Naturforschenden Vereins zu Riga. 39. Band (1896), S. 31—40
  • Zur Kenntnis der lebenden und subfossilen Molluskenfauna in Rigas Umgebung, insbesondere des Rigaer Meerbusens. In: Korrespondenzblatt des Naturforschenden Vereins zu Riga. 39. Band (1896), S. 110—128
  • Über ostbaltische Seebären. Beiträge zur Geophysik, Zeitschrift für physikalische Erdkunde. 8. Band (1907), S. 367—399
  • Über einen „Erdwurf“ bei Neu-Laitzen in Livland. Beiträge zur Geophysik, Zeitschrift für physikalische Erdkunde. 8. Band (1907), S. 452—485
  • Die Bedeutung Friedrich Schmidts für die Geologie Est- und Nordlivlands. In: Korrespondenzblatt des Naturforscher-Vereins zu Riga. 52. Band (1909), S. 15—28
  • Über einen Gletscherschliff bei Kunda in Estland. In: Neues Jahrbuch für Mineralogie, Geologie und Paläontologie. Jahrgang 1913, Band I, S. 43—55