Kārlis Brože (1887. gada 12. novembris — 1941. gads) bija latviešu virsnieks, Pirmā pasaules un Krievijas pilsoņu kara dalībnieks, karojis ukraiņu vienībās. Vēlāk aizsargs un policists — Rīgas prefektūras 2. iecirkņa priekšnieks.

Kārlis Brože
Kārlis Brože
Personīgā informācija
Dzimis 1887. gada 12. novembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Burtnieku pagasts, Valmieras apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1941. gadā
Tautība latvietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe pulkvežleitnants
Valsts Krievijas Impērija
Ukrainas Tautas Republika
Struktūra kavalērija
Kaujas darbība Pirmais pasaules karš
Krievijas pilsoņu karš
Apbalvojumi Dzelzs krusta ordenis
Triju Zvaigžņu ordenis (V šķira)
Cits darbs aizsargs, policists

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimis "Kņadu" mājās, Briedupēs,[1] Burtnieku pagastā.[2] Mācījies Valmierā un vēlāk Rīgā, 1911. gadā kā eksterns ieguvis mājskolotāja tiesības Sanktpēterburgas Pedagoģiskajā institūtā.[1]

Pirmā pasaules kara laikā dienējis Krievijas Impērijas armijā. 1916. gada pabeidzis Orenburgas praporščiku skolu, kā virsnieks dienējis kavalērijā. Dienestu beidzis poručika dienesta pakāpē. Pēc tam, no 1917. gada, dienējis Ukrainas Tautas Republikas bruņotajos spēkos — komandējis Melno zaporožcu kazaku vienību, pulkvežleitnants. Piedalījies Pirmajā Ziemas pārgājienā, kā arī kaujā par Voznesensku un Hmeļnicku. Neskatoties uz ukraiņu valodas neprasmi, ar ko dažreiz nav bijuši apmierināti viņa kazaki, kā komandieris izpelnījies labu slavu starp padotajiem. Dienesta laikā apbalvots ar Ukrainas Tautas Republikas Dzelzs krusta ordeni.[3][4]

1920. gada nogalē atgriezies dzimtenē.[1] No 1921. gada 10. marta bijis policijas, tajā skaitā arī aizsargu dienestā, strādājis par policijas priekšnieku iecirkņos Valmierā, Valkā un Smiltenē. 1932. gadā apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.[5] No 1935. gada jūlija[1] Rīgas prefektūras 2. iecirkņa priekšnieks.[2]

Pēc padomju karaspēka ienākšanas Latvijā, 1940. gada jūlija sākumā pēc paša vēlēšanās atvaļinājies no dienesta policijā.[6] Vēlāk padomju varas iestāžu arestēts un 1941. gadā nošauts.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 "Rīts" — Policijas darbinieka 50 gadi Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē. (1937. gada 1. novembris, Nr.11, 6. lpp.)
  2. 2,0 2,1 "Policists" — Piecdesmit mūža gadi Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē. (1937. gada 1. novembris, Nr.11, 515. lpp.)
  3. Дяченко П. Г. Чорні запорожці. Спомини командира 1-го кінного полку Чорних запорожців Армії УНР. — Київ: Стікс, 2010. — 448 lpp. (ukrainiski)
  4. Коваленко Сергій. Броже Карліс Яніс/Чорні Запорожці: історія полку. — Київ: Видавництво «Стікс», 2012. (ukrainiski)
  5. "Valdības Vēstnesis" — Valsts Prezidenta pavēle armijai un flotei Nr.377 Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē. (1932. gada 17. novembris, Nr.261, 3. lpp.)
  6. "Latvijas Kareivis" — Pārmaiņas Rīgas prefektūrā Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē. (1940. gada 9. jūlijs, Nr.152, 6. lpp.)