Kārlis Brants
Kārlis Alfrēds Brants bija Latvijas brīvību cīņu dalībnieks, Latvijas Bruņoto spēku virsnieks, Lāčplēša Kara ordeņa III šķiras kavalieris, advokāts un akadēmiskās vienības Austrums biedrs.
| Kārlis Alfrēds Brants | |
|---|---|
| Personīgā informācija | |
| Dzimis |
1895. gada 10. novembrī Lugažu pagasts, Valkas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija  (tagad  Latvija) |
| Miris |
1950. gadā Rīga |
| Tautība | latvietis |
| Dienesta informācija | |
| Dienesta pakāpe | kapteinis |
| Dienesta laiks | 1915—1920 |
| Valsts |
Krievijas Impērija Latvija |
| Struktūra | armija |
| Nodarbošanās |
Valkas apriņķa komandants Vidzemes un Latgales rajona komandants |
| Vienība |
159. rezerves pulks Atkarskā, Rezerves latviešu strēlnieku pulks, 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks, Cēsu rota |
| Apbalvojumi | Lāčplēša Kara ordeņa III šķira |
| Izglītība |
Valkas reālskola, Pāvila karaskola Petrogradā LU Juridiskā fakultāte |
| Cits darbs |
Ierēdnis, sekretārs, zvērināta advokāta palīgs, zvērināts advokāts |
Biogrāfija
labot šo sadaļuKārlis Alfrēds Brants piedzima 1895. gada 10. novembrī Lugažu pagasta lauksaimnieku ģimenē un sākotnējo izglītību ieguva Valkas reālskolā.
Krievijas Impērijas armijā iestājās 1915. gada beigās. Tās sastāvā pabeidza Pāvila karaskolu Petrogradā un tika ieskaitīts sākotnēji 159. rezerves pulkā Atkarskā, 1916. gada vidū tika pārcelts uz Rezerves latviešu strēlnieku pulku, bet no tā uz 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulku. Piedalījies kaujās 1917. gadā.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 9. decembrī Valkā. Pēc lielinieku iebrukuma palika Valkā, kur ievāca svarīgas ziņas par pretinieku, un ar tām ieradās pie Latvijas armijas. Tur tika iedalīts Cēsu rotā un piedalījies visās tās kaujās. Vēlāk tika paaugstināts par kapteini. 1919. gada rudenī tika iecelts par Valkas apriņķa komandantu, bet vēlāk par Vidzemes un Latgales rajonu komandantu. No armijas tika atvaļināts 1920. gada 9. oktobrī. Lāčplēša Kara ordeni nopelnīja 1919. gada 6. martā pie Skrundas, uzbrukumā Skudru mājām, kad Cēsu rota nokļuva spēcīgā lielgabalu un ložmetēju ugunī, K. Brants devās ienaidnieka aizmugurē un ar labi mērķētu patšautenes uguni pa lielinieku bateriju izraisīja apjukumu, kā rezultātā pretinieks bija spiests atkāpties un padoties. Ordenis tika piešķirts 1920.
Pēc kara strādāja par ierēdni Centrālajā Zemes ierīcības komitejā. 1924. gadā pabeidza LU Juridisko fakultāti. Pēc tam bija Rīgas pilsētas valdes Tirdzniecības nodaļas sekretārs, zvērināta advokāta palīgs Rīgā un zvērināts advokāts Valmierā. Viņam tika piešķirta jaunsaimniecība Pilslugažu muižā. Nomira 1950. gadā Rīgā.[1]