Mātera iela (Jelgava)

Mātera iela (no 1924. līdz 1950. gadam Jura Mātera iela) ir viena no Jelgavas centra ielām. Tā sākas pie krustojuma ar Dobeles ielu, un īsā sākuma posmā līdz Krišjāņa Barona ielai pa to atļauta tikai gājēju un riteņbraucēju kustība. Tālāk tā ved gar Jelgavas Valsts ģimnāzijas ēku un turpinās līdz Rūpniecības ielai. Iela nosaukta Jura Mātera vārdā. Otrā pasaules kara laikā 1944. gada augustā ielas apbūve tika lielā mērā iznīcināta, mūsdienās to veido Latvijas PSR laikā un pēc Latvijas neatkarības atgūšanas celtas ēkas, taču ielas vidusposmā ir saglabājušās arī vairākas pirmskara ēkas.

Mātera iela
2015. gadā
Pamatinformācija
Pilsēta	Jelgava
Atklāta	17. gadsimtā
Vēsturiskie nosaukumi	Kangīzeru (Kannulējēju) iela, Jura Mātera iela, A. Upīša iela
Segums	asfaltbetons
Mātera iela Vikikrātuvē

Ievērojamas celtnes

• Mātera iela 30, agrākā Latvijas Komunistiskās partijas Jelgavas nodaļas ēka, no 2001. līdz 2019. gadam Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas ēka
• Mātera iela 44, agrākā Jelgavas 15. maija pamatskola, tagad Jelgavas Valsts ģimnāzijas ēka. Vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.
• Jelgavas Svētā Nikolaja evaņģēliski luteriskā baznīca uz agrākās Dīķa ielas stūra (sagrauta 1944)

Mūsdienu attēli

• 
  Māja Mātera ielā 36
• 
  Māja Mātera ielā 35b
• 
  Mātera un Vaļņu ielas stūris
• 
  Mātera iela 44, Jelgavas Valsts ģimnāzijas ēka
• 
  Mātera iela, skats no Krišjāņa Barona ielas Dobeles ielas virzienā

Ielu savienojumi

Mātera iela ir savienota ar šādām ielām:

• Dobeles iela
• Krišjāņa Barona iela
• Lielā iela
• Svētes iela
• Raiņa iela
• Sudrabu Edžus iela
• Vaļņu iela
• Ūdensvada iela
• Jāņa iela
• Zirgu iela
• Stacijas iela
• Rūpniecības iela

Vēsture

Iela atrodama jau 17. gadsimta Jelgavas kartēs, tā ieguva Lējēju jeb Kangīzeru (Kannulējēju) ielas (vācu: Kannengiesserstraße) nosaukumu. Iela sākās krustojumā ar Lielo ielu un beidzās pie pilsētas vaļņiem Annas vārtu apkaimē, aiz kuriem sākās Kalves lielceļš (Kalwensche Straße, tagadējā Lietuvas šoseja). 1775. gadā Johans Frīdrihs Štefenhāgens iekārtoja savu grāmatu spiestuvi Kanģīzeru ielā 20. 1907. gadā uz Dīķa ielas stūra latviešu draudze uzbūvēja Svētā Nikolaja baznīcu (arhitekts Konstantīns Pēkšēns). 1924. gada augustā to pārdēvēja par Jura Mātera ielu. 1939. gadā atklāja Jelgavas 15. maija pamatskolas ēku Jura Mātera ielā 44 (kādreizējā zirgu tirgus laukumā Jura Mātera un Ūdensvada ielas stūrī).

Pēc Jelgavas sagraušanas 1944. gadā Jura Mātera ielai pievienoja Kanāla ielu un 1950. gada 11. jūlijā pārdēvēja par A. Upīša ielu. 1954. gadā sagrāva Sv. Vienības (Nikolaja) baznīcas sienas. Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā 1990. gada 26. aprīlī to, saīsinot agrāko nosaukumu, pārdēvēja par Mātera ielu.

Seni attēli

Lējēju (tagad Mātera) iela (pirms 1914).

Kangīzeru iela (Kannengiesser- Strasse) ar vāciskajiem ielu nosaukumiem 1917. gada kartē un pēc pagarināšanas (iezīmēta ar dzeltenu, 1949).

• 
  Lējēju (tagad Mātera) iela (pirms 1914)
• 
  Štefenhāgena tipogrāfija Kangīzeru un Zaļmuižas ielas stūrī (tagad Raiņa ielā 12)
• 
  Ēkas Jura Mātera ielā 15
• 
  Jura Mātera iela pirms sagraušanas
• 
  Applūdusī Kangīzeru iela Pirmā pasaules kara laikā
• 
  Kangīzeru iela ar Sv. Nikolaja baznīcu Pirmā pasaules kara laikā.
• 
  Kangīzeru iela ar Sv. Nikolaja baznīcu. 1937. gadā to pārdēvēja par Sv. Vienības baznīcu
• 
  Sagrautā Jura Mātera iela (fotografēts no pilsētas ūdenstorņa pēc 1944)
• 
  Skats uz sagrauto Jura Mātera ielas apbūvi no Annas baznīcas torņa (tālumā pa kreisi Katoļu, vidū Jāņa, pa labi Nikolaja baznīcas torņi)