Lieljumpravas draudzes novads
(Pāradresēts no Jumpravas draudze)
Lieljumpravas draudzes novads jeb Jumpravas draudzes novads (vācu: Kirchspiel Jungfernhof) bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.
Vēsture
labot šo sadaļuSēlijas dalīšanas līgumā 1256. gadā Rīgas arhibīskaps Alberts, Rīgas domkapituls un Vācu ordeņa vicemestrs Ludvigs Rīgā vienojās, ka Rīgas [Marijas Magdalēnas cisterciešu] klostera jumpravas patur to jūdzi garo un plato starpgabalu, kas atrodas iepretim Koknesei Sēļu zemē starp arhibīskapa un ordeņa daļām.[1]
Muižas
labot šo sadaļu1826. gadā Jumpravas draudzes novadā bija mācītājmuiža un Lieljumpravas muiža ar pusmuižām:[2][3]
- Lieljumpravas muiža (Gross-Jungfernhof) ar Mazjumpravas pusmuižu (Klein-Jungfernhof, kreisajā Daugavas krastā), Silamuižu (Sillemuische), Langmaņa un Skoteles pusmuižām
-
Lieljumpravas baznīca (Broce)
-
Lieljumpravas muižas vējdzirnavas
-
Lieljumpravas muižas karte
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Heinrich von Hagemeister. Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands, Volumes 1. Riga : Eduard Frantzen, 1836. 67–75. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 22. augustā. Skatīts: 2017. gada 15. jūlijā.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Latvijas vēstures avoti. 2.sējums: Senās Latvijas vēstures avoti. 2.burtnīca. Red. Švābe, A. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgādiens, 1940. - dokuments nr. 432.[novecojusi saite]
- ↑ H. von Bienenstamm. Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga : Deubner, 1826. 225. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. augustā. Skatīts: 2017. gada 15. jūlijā.
- ↑ August Wilhelm Hupel. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band. Riga : zu finden bey Johann Friedrich Hartknoch, 1782. 67–75. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. augustā. Skatīts: 2017. gada 15. jūlijā.