Jūlijs Neps
Flāvijs Jūlijs Neps (~430. gads — 480. gada 25. aprīlis) bija Rietumromas imperators. Tiek uzskatīts par de jure pēdējo Konstantinopoles oficiāli atzīto Rietumromas imperatoru.
| Jūlijs Neps Flavius Julius Nepos | |
|---|---|
 Jūlija Nepa kaltais Tremisijs | |
| Rietumromas imperators | |
|
Amatā 474. gadā — 475. gada 28. augusts de jure480. gada 25. aprīlis | |
| Priekštecis | Glicerijs |
| Pēctecis | de facto Romuls Augusts (Augustuls) |
|
| |
| Dzimšanas dati |
430. gadā Dalmācija, Romas impērija |
| Miršanas dati |
480. gada 25. aprīlis Spalatija, Dalmācija (Tagad Splita,  Horvātija) |
| Reliģija | katolicisms |
Biogrāfija
labot šo sadaļuJūlijs Neps dzimis ap 430. gadu Romas impērijas Dalmācijas provincē, ievērojamā ģimenē. Viņa tēvs bija augstākais Romas karaspēka komandieris magister militum.
Ar laulību palīdzību kļuva par Austrumromas imperatora Leo I radinieku un favorītu. Tika iecelts par Dalmācijas provinces pārvaldnieku.
474. gadā Leo I pasludināja Jūliju Nepu par Rietumromas imperatoru. Neps devās uz Ravennu un piespieda atkāpties no troņa ģermāņu karavadoņu iecelto imperatoru Gliceriju, kuru Konstantinopole uzskatīja par uzurpatoru.
475. gada augustā ģermāņu karavadonis Orests veica kārtējo valsts apvērsumu un piespieda Jūliju Nepu bēgt uz Dalmāciju. Nespējot pats ķļūt par imperatoru, Orests par tādu pasludināja savu nepilngadīgo dēlu Romulu Augustu. Tomēr Austrumromas imperators Zenons joprojām par oficiālu Rietumromas imperatoru atzina Jūliju Nepu, kurš turpināja valdīt Dalmācijā.
479. gadā Neps sāka plānot sazvērestību pret tā brīža Itālijas valdnieku, ģermāņu karavadoni Odoakru, lai atgūtu kontroli pār Itāliju. Tomēr Jūlijs Neps nepaspēja realizēt savu plānu, jo 480. gada 25. aprīlī viņu Dalmācijā nogalināja viņa paša karavīri.
Neskatoties uz neilgo valdīšanas laiku, Jūlijs Neps bija spējīgākais no 5. gadsimta Rietumromas imperatoriem. Ārpolitikā viņš centās konsolidēt vēl atlikušās impērijas teritorijas (tobrīd:Itālija, Balkāni un daļa Gallijas). Tika noslēgts veiksmīgs miera līgums ar vestgotiem, kas atgrieza Romas kontroli pār Provansas reģionu Gallijā. Tomēr līdzīgas miera sarunas ar vandaļiem piedzīvoja neveiksmi un tie joprojām turpināja postīt Itālijas piekrasti.
Iekšpolitikā Nepam trūka atbalsta Romas senātā. Viņa ātro gāšanu veicināja apstāklis, ka Jūlijs Neps bija populārs Autrumromas imperatora galmā, bet rietumos viņam trūka līdzvērtīga atbalsta.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jūlijs Neps.
