Jostas roze

Jostas roze (latīņu: Herpes zoster) ir slimība, kas izpaužas kā lokalizēti ādas izsitumi ar pūslīšiem. Slimību izraisa Varicella zoster vīruss, kas izraisa arī vējbakas. Slimība rodas cilvēkiem, kuri ir izslimojuši vējbakas, kad reaktivizējas vīruss, kurš pēc vējbaku izslimošanas latentā formā ir saglabājies organisma nervu mezglos.

Jostas rozes izsitumi uz pacienta kakla un pleca

Cēloņi

Slimība var attīstīties jebkuram, kurš ir iepriekš slimojis ar vējbakām, kuras ierosina Varicella zoster vīruss. Pēc slimības pirmreizējās izslimošanas, vīruss saglabājas organismā, nervu šūnās, kur tas paliek latentā (miera) stāvoklī. Ja ir kāds faktors, kas aktivē un pamodina vīrusu, tad atkārtota vīrusa aktivitāte izpaužas kā jostas roze.

Riska faktori

Līdz galam vēl nav izpētīti faktori, kas aktivē vīrusu, taču ir novērots, ka novājināta imūnā sistēma var veicināt vīrusa aktivizāciju. Personas vecums arī var pastiprināt iespēju saslimt — apmēram puse cilvēku, kas saslimst ar jostas rozi, ir 50-60 gadus veci.

Cilvēkiem ir lielāka iespēja saslimt ar jostas rozi pēc citas slimības izslimošanas vai pēc smagas traumas. Personām ar novājinātu imunitāti ir paaugstināts risks saslimt ar jostas rozi, piemēram, personām, kas ir inficētas ar HIV vai AIDS, orgānu transplantācijas pacientiem, ķīmijterapijas un staru terapijas pacientiem, kā arī personām ar asinsrades saslimšanām. Paaugstināts risks ir arī personām ar hroniskām, autoimūnām slimībām, piemēram, reimatoīdo artrītu, psoriāzi u.c., kuriem tiek piemērota ārstēšana ar sistēmiskiem steroīdiem, audzēja nekrozes faktora (TNF) alfa inhibitoriem, sfingozīna 1-fosfāta (S1P) receptoru inhibitoriem, Janus kināzes (JAK) inhibitoriem.

Inficēšanās

Saskaroties ar jostas rozes pacientu, persona nevar inficēties ar jostas rozi, taču, ja indivīds nav izlimojis vējbakas un nav vakcinēts pret vējbakām, tad, saskaroties ar jostas rozes pūšļa šķidrumu, persona no jostas rozes pacienta var saslimt ar vējbakām.

Simptomi

1—5 dienas pirms izsitumu parādīšanās āda var būt jutīga, var būt dedzinoša, niezoša vai tirpstoša sajūta. Pēc tam attīstās sarkani izsitumi — tie parasti ir tikai vienā ķermeņa pusē, visbiežāk izsitumi lokalizējas uz krūškurvja, sāna vai uz muguras, plecu daļā. Retākos gadījumos iespējama izsitumu lokalizācija uz sejas — ap vienu no acīm.

Dažas dienas pēc izsitumu parādīšanās attīstās pūslīši ar dzeltenīgu vai asiņainu saturu. Izsitumu pūslīši dažas dienas pēc parādīšanās pārplīst, veidojot kreveles. Izsitumi var ilgt no 2 līdz 4 nedēļām. Tie ir sāpīgāki, bet mazāk niezoši salīdzinājumā ar vējbakām.

Akūtā stadijā ir arī paaugstināta temperatūra, galvassāpes un slikta dūša. Ja slimība skar sejas nervus, seja var pietūkt. Akūtā slimības stadija ilgst 5 — 10 dienas, bet izsitumi un kreveles no ādas pilnībā pazūd pēc pāris nedēļām. Parasti pēc izsitumiem uz ādas paliek pigmentēti plankumi, un var saglābāties herpētiska neiraļģija — sāpes slimības skartajā apvidū, kas visbiežāk pāriet 6 mēnešu laikā, bet citiem var saglabāties gadu un ilgāk.