Atvērt galveno izvēlni

Johans Sebastiāns Bahs

vācu baroka laikmeta komponists
(Pāradresēts no Johans Sebastians Bahs)
Šis raksts ir par vācu baroka komponistu. Par citiem cilvēkiem ar uzvārdu Bahs skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Johans Sebastiāns Bahs (dzimis 1685. gada 31. martā [v.s. 21. martā], miris 1750. gada 28. jūlijā) bija baroka perioda vācu komponists un ērģelnieks un tiek uzskatīts par vienu no visu laiku izcilākajiem vācu komponistiem. Viņa darbi ir devuši iedvesmu daudziem Eiropas tradicionālajiem mūziķiem, piemēram, Mocartam.

Johans Sebastiāns Bahs
Johann Sebastian Bach
Johans Sebastiāns Bahs 1748. gadā
Johans Sebastiāns Bahs 1748. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1685. gada 31. martā
Eizenaha, Saksija-Eizenaha (tagad Karogs: Vācija Vācija)
Miris 1750. gada 28. jūlijā (65 gadi)
Leipciga, Saksija (tagad Karogs: Vācija Vācija)
Dzīves vieta Veimāra, Kētene, Leipciga
Tautība vācietis
Vecāki Johans Ambrozijs Bahs un Marija Elizabete Lemmerhirta
Brāļi Johans Kristofs Bahs, Johans Jēkabs Bahs
Māsas Marija Salome Baha
Dzīvesbiedre Marija Barbara Baha, Anna Magdalēna Vilke
Bērni Vilhelms Frīdemans Bahs, Kārlis Filips Emanuēls Bahs, Johans Kristofs Fridrihs Bahs, Gotfrīds Heinrihs Bahs, Johans Kristiāns Bahs, Elizabete Jūlija Frederika Baha

Baha mūziku sāka atzīt tikai apmēram 100 gadus pēc viņa nāves. Savas dzīves laikā Bahs neguva pelnīto atzinību kā komponists, bet bija slavens ērģelnieks un klavesīnists. Tikai 1829. gadā vācu komponista Mendelsona vadībā tika atskaņota "Mateja pasija", pirmo reizi tika izdots Baha skaņdarbu pilns izdevums. Vācu komponists Bēthovens par Bahu ir teicis: "Nevis strauts — Jūra būtu viņa īstais vārds." (no vācu: bach — strauts).

Satura rādītājs

BiogrāfijaLabot

J.S. Bahs dzimis Vācijā, Eizenahas pilsētā, mūziķa ģimenē. No Bahu dzimtas nākuši flautisti, trompetisti, ērģelnieki un vijolnieki. Zēna pirmais skolotājs bija tēvs, vēlāk vecākais brālis. 9 gadu vecumā zēns zaudēja vecākus un atbildību pār viņu uzņēmās viņa vecākais brālis, kurš bija ļoti neiejūtīgs un garlaicīgs skolotājs.

15 gadu vecumā Bahs nolēma sākt patstāvīgu dzīvi un devās uz Lineburgu, lai mācītos ģimnāzijā. Savas dzīves laikā Bahs bieži mainīja darba vietas. Taču lai kādi bija dzīves apstākļi, viņš vienmēr centās apgūt zināšanas un sevi pilnveidot. Viņš pētīja citu komponistu darbus, apmeklēja izcilu ērģelnieku koncertus. Bahs ieguva laba ērģelnieka un klavesīnista slavu.

1708. gadā apmetās uz dzīvi Veimārā, kur strādāja par galma mūziķi un pilsētas ērģelnieku. Te radās izcili Baha ērģeļu skaņdarbi.

1717. gadā Bahs ar savu ģimeni devās uz Kēteni. Te komponists rakstīja klavesīna un orķestra mūziku Kētenes pilsētas galma vajadzībām. Kētenē Bahs sarakstīja divbalsīgās un trīsbalsīgās invencijas, 6 "Franču svītas", 6 "Angļu svītas" un "Labi temperētā klavesīna" 1. daļu, kurā ietilpst 24 prelūdijas un fūgas.

1723. gadā Bahs pārcēlās uz Leipcigu, kur aizvadīja atlikušo mūžu. Viņš strādāja Sv. Toma baznīcas dziedāšanas skolā. Baham vajadzēja apkalpot pilsētas galvenās baznīcas un atbildēt par baznīcas mūzikas kvalitāti.

Visu savu brīvo laiku Bahs veltīja jaunradei. Leipcigā tika sarakstīti daudzi vokāli - instrumentāli skaņdarbi, ap 250 kantāšu, "Jāņa pasija" un "Mateja pasija". Bahs rakstīja arī orķestra un klavesīna mūziku. Daudz laika un enerģijas aizņēma baznīcas skolas vadītāja pienākumi. Baha dēli - Vilhelms Frīdemans Bahs, Filips Emanuēls Bahs, Johans Kristiāns Bahs izrādījās talantīgi mūziķi un komponisti. Ar dziļu muzikalitāti izcēlās Baha otrā sieva - Anna Magdalēna. Viņas mūzikas apmācībai Bahs iekārtoja "Annas Magdalēnas nošu burtnīcu".

Komponista pēdējos mūža gadus aptumšoja smaga acu slimība. Pēc neveiksmīgas operācijas Bahs kļuva akls. Taču arī tad viņš turpināja komponēt, diktējot savus skaņdarbus pierakstīšanai.

J. S. Baha darbiLabot

Vokāli instrumentāli darbiLabot

  • Mesa si minorā,
  • "Mateja Pasija",
  • "Marka Pasija" (oriģinālā partitūra zudusi),
  • "Lūkas Pasija" (Baha autorība tiek apstrīdēta),
  • "Jāņa Pasija",
  • Laicīgās un garīgās kantātes,
  • Ziemassvētku oratorija
  • Lieldienu oratorija
  • Vasarssvētku oratorija

Orķestra skaņdarbiLabot

  • 4 uvertīras,
  • 6 "Brandenburgas koncerti".
  • Koncerti solo-instrumentam ar orķestri
  • 7 koncerti klavesīnam ar orķestri,
  • 3 koncerti 2-3 klavesīniem ar orķestri,
  • 3 koncerti vijolei ar orķestri,
  • Koncerts 2 vijolēm ar orķestri.

Skaņdarbi stīgu instrumentiemLabot

  • 6 sonātes un partitas vijolei,
  • 7 sonātes vijolei un klavesīnam,

Skaņdarbi ērģelēm un citiem taustiņinstrumentiemLabot

  • LTK (Labi temperētais klavesīns (klavīrs)) divos sējumos - 2 x 24 prelūdijas un fūgas visās tonalitātēs
  • Goldberga variācijas klavesīnam (1:30 h garas)
  • 6 sonātes čellam
  • fantāzijas un tokātas
  • "Ave Maria"
  • "Tokāta un fūga re minorā"

Citi skaņdarbiLabot

  • krājums "Mazās prelūdijas un fūgas",
  • Fantāzijas
  • Korāļu prelūdijas
  • Fūgas

Ārējās saitesLabot