Johans Ādolfs Hollenhāgens

Johans Ādolfs Hollenhāgens (vācu: Johann Adolph Hollenhagen, –1710) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, Jelgavas vācu draudzes virsmācītājs un Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents. Miris Lielā mēra epidēmijā.[1]

Johans Ādolfs Hollenhāgens
Johann Adolph Hollenhagen
Personīgā informācija
Dzimis ap 1648
Kuldīga, Kurzemes un Zemgales hercogiste (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1710. gadā
Jelgava, Kurzemes un Zemgales hercogiste (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Nodarbošanās teologs
Hollenhāgena teoloģijas doktora disertācija De Sacramento In Genere (1670).

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis Kuldīgā aptuveni 1648. gadā[2] tirgotāja Gotšalka Hollenhāgena un viņa sievas Barbaras, dzimušas Šilleres, ģimenē.[3] Mācījās Tallinas Gustava Ādolfa ģimnāzijā. Studēja teoloģiju Jēnā, 1670. gadā sāka studēt filozofiju. Pēc atgriešanās dzimtenē kļuva par Tērvetes draudzes mācītāju. 1676. gadā tika pieņemts par hercoga Jēkaba galma mācītāju. 1689. gadā kļuva par Bauskas draudzes mācītāju, 1696. gadā par vācu draudzes virsmācītāju Jelgavā un vienlaicīgi par Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendentu. Izaudzināja divus dēlus Jēkabu un Ferdinandu. Miris mēra epidēmijas laikā 1710. gada 27. martā.