Jaunauces muiža

Jaunauces muižas kungu māja jeb Jaunauces pils (vācu: Neu-Autz) ir vēlā klasicisma stilā celta ēka, kas atrodas Saldus novada Jaunauces pagasta Jaunaucē. Tā ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Muiža līdz 1920. gada Latvijas agrārajai reformai piederēja Ropu dzimtai. 1920. gada zemes reformas gaitā Jaunauces muižu sadalīja 61 vienībā 1122 ha platībā. Līdz 2009. gadam agrākā muižas centra ēkās atradās Jaunauces pamatskola. Pateicoties biedrības “Mēs — Jaunaucei” darbībai, turpinās pils restaurācijas darbi un muižas kungu mājā notiek kultūras un mūžizglītības pasākumi.

Jaunauces muižas pils ēkas dienvidu puse ar dārzu

Ēdamistaba

"Barona kabinets"

Ap muižas kungu māju un saimniecības ēkām izveidots gandrīz astoņus hektārus liels ainavu parks ar savdabīgu dīķi un salu tajā. Parkā aug ne tikai vietējo sugu koki, bet arī svešzemju retumi.

Vēsture

1612. gadā Kurzemes un Zemgales hercogs Vilhelms Ketlers Auces draudzes novadā uzcēlis mūra baznīcu. Hecoga Jēkaba laikā Jaunauces muižā darbojies stikla ceplis un kālija vārītava.

1804. gadā Jaunauces muižu iegādājās grāfs Kārlis Johans Frīdrihs fon Mēdems, kurš 1815. gadā uzsāka muižas kungu mājas būvi tolaik modē esošā ampīra stilā. Pēc viņa nāves Jaunauces muižu mantoja viņa meita Karolīne, kura bija precējusies ar Bikstu muižas īpašnieku Ferdinandu fon Ropu. Ferdinands Rops no 1801. līdz 1805. gadam bija piedalījies ekspedīcijā uz Monblāna virsotni, toreiz vēl jaunajam tēlniekam Torvaldsenam Romā pasūtījis astoņus marmora krūšutēlus, kurus izvietoja jaunuzceltās Jaunauces pils greznajā kupola zālē. Pēc Ferdinanda Ropa nāves 1844. gadā Jaunauces muižā astoņus gadus saimniekoja Karolīne, kura muižu novēlēja savam dēlam Teodoram Ropam (1823—1915). Viņš 1864. gadā lika nojaukt baznīcas krogu un tā vietā uzcelt skolas namu. 1903. gadā arhitekts Maksis Aleksis fon der Rops atjaunoja pils interjeru. Pēdējais muižas īpašnieks bija Teodora dēls Kārlis fon der Rops, kuram pēc 1920. gada zemes reformas muižu atsavināja un tās vietā piešķīra "Āžu" mājas.

1922. gadā LR Zemkopības ministrija Jaunauces muižas centru ar pili iznomāja Latvijas Jaunatnes savienībai ar mērķi iekārtot sanatoriju vismaz 20 trūcīgiem jauniešiem. 1926. gadā nomas līgumu uzteica sliktas saimniekošanas dēļ un ēkas piešķīra Jaunauces pagastam. Pils telpās darbojas aptieka, ārsts, vecmāte. 1930. gadā uz pili pārcēla Jaunauces pamatskolu, kurai piederēja parks un 10 ha zemes.

Pēc Otrā pasaules kara skolas ēkās veica vienīgi nelielus remontdarbus, tēdēļ līdz mūsdienām ir labi saglabājies ēkas interjers. Jaunauces pamatskola 2000. gadā iestājas Latvijas piļu un muižu asociācijā un atjaunoja dakstiņu jumtu, uzsāka kupolzāles restaurāciju. 2002. gadā ēkā sāka darboties Jaunauces luterāņu draudze. 2009. gadā Saldus novada pašvaldība slēdza Jaunauces pamatskolu un ēkas uzturēšanas izdevumus turpmāk sedza apvienotā Jaunauces un Rubas pagastu pārvalde.

Muižas centra apbūve

Jaunauces muižas apbūve ir 19. gadsimta valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Līdz mūsdienām saglabājušās 12 ēkas un parks. Apbūves skaistākais nams ir kungu māja jeb pils. Arhitektūras stils: klasicisma vēlīnais periods ampīrs. Arhitekts nav zināms. Pils nozīmīgākās vērtības ir vienīgais tik neskartā sākotnējā stāvoklī saglabājies vēlīnā klasicisma interjeru komplekss Latvijā, vienīgais autentiskais klasicisma stila kupola gleznojums, Latvijā lielākā 19. gadsimta pirmā ceturkšņa balto podiņu krāšņu kolekcija, vienīgais atjaunotais muižas laika tenisa laukums Latvijā, autentiski koka interjera elementi: logi, durvis, kāpnes, krāsnis u.c..

Atsauces

Ārējās saites

• https://www.jaunaucespils.lv/
• https://turisms.saldus.lv/kur-doties/ko-skatit/muizas-un-pilis/ Arhivēts 2021. gada 20. oktobrī, Wayback Machine vietnē.