Jaunais vilnis (mūzikas žanrs)
Jaunais vilnis ir rokmūzikas žanrs, kas kopā ar pankroku radās 1970. gadu otrajā pusē. Tas sākotnēji tika lietots kā sinonīms pankrokam, tomēr vēlāk tika izšķirts kā atsevišķs žanrs, kas ietekmējās arī no elektroniskās un eksperimentālās mūzikas, arī disko mūzikas un modu subkultūras.
| Jaunais vilnis | |
|---|---|
| Stila izcelsme | pankroks, ārtroks, glemroks, pabroks, elektroniskā mūzika, ska, fankmūzika |
| Kultūras izcelsme | 1970. gadi. Apvienotā Karaliste un ASV |
| Tipiski instrumenti | elektriskā ģitāra, basģitāra, bungas, sintezators, vokāls |
| Atvasinātas formas | Neue Deutsche Welle, jaunais romantisms, sintpops |
| Jauktie žanri | |
| Sintpankroks - 2 tune - Elektroklešs - Ņūreivs | |
| Citas tēmas | |
| Postpankroks - Alternatīvais roks | |
Žanra nosaukums cēlās no franču jaunā viļņa kino kustības nosaukuma.[1]
Mūzika, kas tika sacerēta jaunā viļņa stilā lielāko popularitāti sasniedza tieši 1980. gados, tomēr arī vēlākajos gados un mūsdienās ļoti daudzi slaveni izpildītāji ietekmējas no jaunā viļņa un cenšas spēlēt šī žanra mūziku.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ « new wave (music) » Encyclopædia Britannica. (angliski)
Literatūra
labot šo sadaļu- Cateforis, Theodore. Are We Not New Wave?: Modern Pop at the Turn of the 1980s. University of Michigan Press, 2011. gada 7. jūnijs. ISBN 978-0-472-03470-3.
 | Šis ar mūziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |