Japānas baltegle
Japānas baltegle (latīņu: Abies veitchii), dēvēta arī par veiča baltegli, ir priežu dzimtas suga. Tā aug Japānas centrālajos rajonos un nedaudz retāk tās dienvidu daļā. Parasti tā ir sastopama skuju koku mežos 1500—2800 m virs jūras līmeņa. Japānas baltegles areāls atrodas mērenajā musonu klimatiskajā joslā.[1]
Japānas baltegle Abies veitchii | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Augi (Plantae) |
Nodalījums | Kailsēkļi (Pinophyta) |
Klase | Skujkoku klase (Pinopsida) |
Rinda | Priežu rinda (Pinales) |
Dzimta | Priežu dzimta (Pinaceae) |
Ģints | Baltegles (Abies) |
Suga | Veiča baltegle (Abies veitchii) |
Japānas baltegle Vikikrātuvē |
Apraksts
labot šo sadaļuJapānas baltegle ir mūžzaļš skuju koks, kas sasniedz 20—30 m augstumu. Stumbra diametrs ir līdz 0,9 m. Koka mūža ilgums parasti ir 80—90 gadu. Iztur -34…-40 °C temperatūru. Koks var panest noēnojumu, bet labāka augšanai ir saules apspīdēta vieta. Baltegle var augt neitrālās un skābās smilšmāla un smagās māla augsnēs.
Vainagam var būt šaura konusa vai parasta konusa forma. Miza ir brūnganpelēka, un jauniem kokiem uz mizas ir sveķu pūslīši. Vecākiem kokiem tā ir diezgan gluda, pelēka. Jaunie dzinumi ir gaiši brūni, cieši klāti ar brūniem matiņiem. Skujas ir spožas un tumši zaļas, apakšpusē zilganbaltas, ar 8—10 atvārsnītēm. Skujas ir 1,5—3,2 cm garas, ar strupu galu, ar robiņu. Vīrišķajām ziedkopām ir cilindra forma, tās ir sarkanīgā purpura krāsā (5) 6—8 cm garas. Sēklas ir aptuveni 6 mm garas, oranžas, ar 3 mm gariem, zilganas purpura krāsas spārniem.[1]
Izmantošana
labot šo sadaļuJapānas baltegle nav toksiska. To galvenokārt izmanto kā dekoratīvu augu. Nedaudz izmanto konstrukcijām un kā Ziemassvētku eglīti.[1]
Galerija
labot šo sadaļu-
Stumbrs un miza
-
Jaunie dzinumi
-
Japānas baltegle ar izteikti konisku vainagu
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Japānas baltegle.
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 «Veiča baltegle». database.smartgardens.eu. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-06-11. Skatīts: 2022-06-11.