Jakša tirdzniecības nams

Jakša tirdzniecības nams
Jakša tirdzniecības nams
	Jakša tirdzniecības nams pēc 1920. gada
	Jakša tirdzniecības nams
Citi nosaukumi	J.Jakša un Ko tirdzniecības nams, Tirdzniecības nams „J.Jaksch & Co.”
Vispārīga informācija
Arhitektūras stils	Eklektisms
Atrašanās vieta	Rātslaukums
Adrese	Svērtuves iela 11
Pilsēta	Rīga
Valsts	Latvija
Koordinātas	56°56′53.814″N 24°6′25.197″E / 56.94828167°N 24.10699917°EKoordinātas: 56°56′53.814″N 24°6′25.197″E / 56.94828167°N 24.10699917°E
Būvniecības sākums	1900. gadā
Pabeigta	1901. gadā
Nopostīta	1941. gadā
Īpašnieks	Jozefs un Johans Antons Jakši
Tehniskās detaļas
Stāvi	4
Celtniecība
Arhitekts	Kārlis Johans Felsko

Jakša tirdzniecības nams (vācu: Kaufhaus der Jaksch, krievu: Торговый дом Якшa), J.Jakša un Ko tirdzniecības nams jeb Tirdzniecības nams „J.Jaksch & Co.” (vācu: Kaufhaus «J. Jaksch & Co.», krievu: Торговый дом «J.Jaksch & Co.»/«Якш и Ко.») bija 1901. gadā pēc arhitekta Kārļa Johana Felsko projekta uzcelts četrstāvu tirdzniecības nams Svērtuves ielā 11 pie Rātslaukuma. Tas bija pirmais vairākstāvu tirdzniecības nams jeb universālveikals Rīgā.

Namu smagi izpostīja Otrā pasaules kara laikā 1941. gada Vērmahta uzbrukumā Rīgai, un pēc kara izdegušās mūra paliekas tika nojauktas, bet nama vietā uzcelts Rīgas Politehniskā institūta ziemeļaustrumu spārns.

Vēsture

Jakša nams un Rātsnams pirms Otrā pasaules kara

Jakša tirdzniecības nama interjers

Rātslaukuma apbūves drupas 1941. gadā ar izdegušo Jakša tirdzniecības namu kā vistālāk pa labi esošo ēku

Jakša tirdzniecības nams celts no 1900. līdz 1901. gadam pēc arhitekta Kārļa Johana Felsko projekta, pārbūvējot iepretim Melngalvju namam esošu 19. gadsimta vidū celtu ēku.^[1]

Eklektisma stilā celto namu atklāja 1901. gada 2. decembrī kā pirmo vairākstāvu tirdzniecības namu jeb universālveikalu Rīgā. Tirdzniecības nama četros stāvos bija ierīkotas tirdzniecības zāles, centrālapkure, tirdzniecības zāļu un skatlogu elektriskais apgaismojums un lifts, kas tolaik Rīgā vēl nebija izplatīti, jo īpaši veikalos. Iebūvētā ēku balstošā tērauda karkasa dēļ nama fasādē bija ierīkoti tam laikam neierasti lieli skatlogi.^[2]

Tirdzniecības namā galvenokārt pārdeva fajansa, porcelāna un stikla traukus,^[2] sudraba galda piederumus, porcelāna sīkplastiku, zeltlietas, preces bērniem, lampas un pulksteņus,^[1] bet 20. gadsimta 20.—30. gados tajā sāka pārdot arī sadzīves elektrotehniku. Tirdzniecības namā pārdotās lietas noteica interjeru un sadzīves modi Rīgā.^[2]

Tajā bija pieejami daudzu slavenu Eiropas un pasaules uzņēmumu augstas kvalitātes ražojumi — gan pēc ievērojamu jūgendstila meistaru metiem darināti priekšmeti (piemēram, Emīla Galē vāzes), gan antīku kristāla slīpējumu kopijas, gan itāļu un vācu marmora skulptūras, gan arī krokodila vai varžu ādas portmoneji un piezīmju grāmatiņas. Līdzās Kopenhāgenas un Meisenes porcelānam tirdzniecības namā varēja iegādāties arī Anša Cīruļa keramiku un citus vietējo mākslinieku un amatnieku izstrādājumus, piemēram, kamīna piederumus un pītas mēbeles.^[1]

1912. gada otrajā pusē tirdzniecības nams sāka izdot žurnālu Die Kunstgewerbe: Illustrierte Monatshefte für das moderne Kunstgewerbe (no vācu valodas — 'Mākslas amatniecība: Ilustrēts mēnešraksts modernajai mākslas amatniecībai'), kas bija veltīts tirdzniecības namā esošajos veikalos nopērkamajiem mākslas amatniecības jomas jaunumiem.^[3]

1939. gada beigās Jakšu dzimta izceļoja uz Vāciju, bet 1941. gada jūnija beigās Jakša tirdzniecības namu kopā ar Rātsnamu, Pēterbaznīcu un Melngalvju namu smagi izpostīja Vērmahta uzbrukumā Rīgai, bet pēc kara nama paliekas nojauca un tā vietā uzcēla daļu Rīgas Politehniskā institūta ēkas.^[2]

Fasāde

Jakša tirdzniecības nama fasādes akvareļa gleznojums, kas vēlāk izdots kā pastkarte un izmantots uzņēmuma reklāmā Rīgas adrešu grāmatā^[1]

Nama pirmā stāva fasādi klāja Kuresāres kaļķakmens plāksnes, bet pārējo stāvu fasādi – Vācijas uzņēmuma „Villeroy & Boch” pēc Nirnbergas arhitekta Teodora Eiriha skicēm veidota keramikas mozaīka, kas bija saglabājusies no ēkas iepriekšējās paplašināšanas ap 1895. gadu.^[1]

Fasādes mozaīkās bija attēloti nozīmīgi 16. un 17. gadsimta Vācijas stikla, porcelāna un juveliermākslas meistari: 16. gadsimta keramiķis Bernārs Palisī, 17. gadsimta ķīmiķis Johans Kunkels, Meisenes porcelāna ražotnes pamatlicējs Johans Frīdrihs Betgers un Nirnbergas 16. gadsimta zeltkalis Vencels Jamnicers. Fasādes malās bija divi ķerubi, kas iziet no piramidālām, spirālveidā vītām kolonnām, saule, globuss, sieviete ar lāpu un gaismu izstarojoša lode.^[1]

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 ^1,4 ^1,5 Zane Prēdele. «Vai zini, kur atradās lielākais tirdzniecības nams Rīgā 20. gadsimta sākumā?». Latvijas Radio 3. Latvijas Sabiedriskais medijs, 2025. gada 17. aprīlis. Skatīts: 2025. gada 18. aprīlī.
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 ^2,3 Viesturs Sprūde (2021. gada 2. decembris). "Laikabiedrus pārsteidza neredzēti lielie skatlogi fasādē: pirms 120 gadiem atklāja skaistāko namu Vecrīgā". Latvijas Avīze. Atjaunināts: 2025. gada 18. aprīlī.
↑ «Žurnāls "Die Kunstgewerbe"». Muzeja lietu stāsti. Rīgas Jūgendstila centrs. Skatīts: 2025. gada 18. aprīlī.

[Prēdele-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 ^1,4 ^1,5 Zane Prēdele. «Vai zini, kur atradās lielākais tirdzniecības nams Rīgā 20. gadsimta sākumā?». Latvijas Radio 3. Latvijas Sabiedriskais medijs, 2025. gada 17. aprīlis. Skatīts: 2025. gada 18. aprīlī.

[Sprūde-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 ^2,3 Viesturs Sprūde (2021. gada 2. decembris). "Laikabiedrus pārsteidza neredzēti lielie skatlogi fasādē: pirms 120 gadiem atklāja skaistāko namu Vecrīgā". Latvijas Avīze. Atjaunināts: 2025. gada 18. aprīlī.

[3] «Žurnāls "Die Kunstgewerbe"». Muzeja lietu stāsti. Rīgas Jūgendstila centrs. Skatīts: 2025. gada 18. aprīlī.

[1]

[2]

[3]